pli-tv-bu-vb-pc33

Paramparabhojanasikkhāpada

Forrás:

További változatok:

Bhikkhu Brahmali

Így készült:

Fordítota: Tipiṭaka

Forrás: SuttaCentral

Szerzői jogok:

Felhasználás feltételei:

Theravāda Vinaya

Mahāvibhaṅga

Pācittiyakaṇḍa

Bhojanavagga

33. Paramparabhojanasikkhāpada

Tena samayena buddho bhagavā vesāliyaṃ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṃ. Tena kho pana samayena vesāliyaṃ paṇītānaṃ bhattānaṃ bhattapaṭipāṭi adhiṭṭhitā hoti.

VAR: kammakārassa → kammakarassa (bj)

Atha kho aññatarassa daliddassa kammakārassa etadahosi— “na kho idaṃ orakaṃ bhavissati yathayime manussā sakkaccaṃ bhattaṃ karonti; yannūnāhampi bhattaṃ kareyyan”ti.

Atha kho so daliddo kammakāro yena kirapatiko tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā taṃ kirapatikaṃ etadavoca— “icchāmahaṃ, ayyaputta, buddhappamukhassa bhikkhusaṃghassa bhattaṃ kātuṃ. Dehi me vetanan”ti. Sopi kho kirapatiko saddho hoti pasanno.

VAR: abbhātirekaṃ → atirekaṃ (s1-3) | abbhatirekaṃ (pts1)

Atha kho so kirapatiko tassa daliddassa kammakārassa abbhātirekaṃ vetanaṃ adāsi. Atha kho so daliddo kammakāro yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho so daliddo kammakāro bhagavantaṃ etadavoca— “adhivāsetu me, bhante, bhagavā svātanāya bhattaṃ saddhiṃ bhikkhusaṃghenā”ti.

“Mahā kho, āvuso, bhikkhusaṃgho, jānāhī”ti.

VAR: Hotu → hotu me (mr)

“Hotu, bhante, mahā bhikkhusaṃgho. Bahū me badarā paṭiyattā badaramissena peyyā paripūrissantī”ti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena.

Atha kho so daliddo kammakāro bhagavato adhivāsanaṃ viditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi.

Assosuṃ kho bhikkhū— “daliddena kira kammakārena svātanāya buddhappamukho bhikkhusaṃgho nimantito, badaramissena peyyā paripūrissantī”ti. Te kālasseva piṇḍāya caritvā bhuñjiṃsu.

Assosuṃ kho manussā— “daliddena kira kammakārena buddhappamukho bhikkhusaṃgho nimantito”ti. Te daliddassa kammakārassa pahūtaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ abhihariṃsu. Atha kho so daliddo kammakāro tassā rattiyā accayena paṇītaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ paṭiyādāpetvā bhagavato kālaṃ ārocāpesi— “kālo, bhante, niṭṭhitaṃ bhattan”ti.

Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena tassa daliddassa kammakārassa nivesanaṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi saddhiṃ bhikkhusaṃghena. Atha kho so daliddo kammakāro bhattagge bhikkhū parivisati. Bhikkhū evamāhaṃsu— “thokaṃ, āvuso, dehi. Thokaṃ, āvuso, dehī”ti.

“Mā kho tumhe, bhante, ‘ayaṃ daliddo kammakāro’ti thokaṃ thokaṃ paṭiggaṇhittha. Pahūtaṃ me khādanīyaṃ bhojanīyaṃ paṭiyattaṃ. Paṭiggaṇhatha, bhante, yāvadatthan”ti.

“Na kho mayaṃ, āvuso, etaṃkāraṇā thokaṃ thokaṃ paṭiggaṇhāma. Api ca, mayaṃ kālasseva piṇḍāya caritvā bhuñjimhā; tena mayaṃ thokaṃ thokaṃ paṭiggaṇhāmā”ti.

Atha kho so daliddo kammakāro ujjhāyati khiyyati vipāceti— “kathañhi nāma bhadantā mayā nimantitā aññatra bhuñjissanti. Na cāhaṃ paṭibalo yāvadatthaṃ dātun”ti?

Assosuṃ kho bhikkhū tassa daliddassa kammakārassa ujjhāyantassa khiyyantassa vipācentassa. Ye te bhikkhū appicchā … pe … te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti— “kathañhi nāma bhikkhū aññatra nimantitā aññatra bhuñjissantī”ti … pe … “saccaṃ kira, bhikkhave, bhikkhū aññatra nimantitā aññatra bhuñjantī”ti?

“Saccaṃ, bhagavā”ti.

Vigarahi buddho bhagavā … pe … kathañhi nāma te, bhikkhave, moghapurisā aññatra nimantitā aññatra bhuñjissanti. Netaṃ, bhikkhave, appasannānaṃ vā pasādāya … pe … evañca pana, bhikkhave, imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha—

“Paramparabhojane pācittiyan”ti.

Evañcidaṃ bhagavatā bhikkhūnaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ hoti.

Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu gilāno hoti. Aññataro bhikkhu piṇḍapātaṃ ādāya yena so bhikkhu tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā taṃ bhikkhuṃ etadavoca— “bhuñjāhi, āvuso”ti.

“Alaṃ, āvuso, atthi me bhattapaccāsā”ti.

VAR: ussūre → ussūrena (mr)

Tassa bhikkhuno piṇḍapāto ussūre āharīyittha. So bhikkhu na cittarūpaṃ bhuñji. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi— “anujānāmi, bhikkhave, gilānena bhikkhunā paramparabhojanaṃ bhuñjituṃ. Evañca pana, bhikkhave, imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha—

“Paramparabhojane, aññatra samayā, pācittiyaṃ. Tatthāyaṃ samayo. Gilānasamayo—ayaṃ tattha samayo”ti.

Evañcidaṃ bhagavatā bhikkhūnaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ hoti.

VAR: paṭiyādetvā → paṭiyādāpetvā (si, pts1)

Tena kho pana samayena manussā cīvaradānasamaye sacīvarabhattaṃ paṭiyādetvā bhikkhū nimantenti— “bhojetvā cīvarena acchādessāmā”ti. Bhikkhū kukkuccāyantā nādhivāsenti—“paṭikkhittaṃ bhagavatā paramparabhojanan”ti. Cīvaraṃ parittaṃ uppajjati. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ … pe … anujānāmi, bhikkhave, cīvaradānasamaye paramparabhojanaṃ bhuñjituṃ. Evañca pana, bhikkhave, imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha—

“Paramparabhojane, aññatra samayā, pācittiyaṃ. Tatthāyaṃ samayo. Gilānasamayo, cīvaradānasamayo—ayaṃ tattha samayo”ti.

Evañcidaṃ bhagavatā bhikkhūnaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ hoti.

Tena kho pana samayena manussā cīvarakārake bhikkhū bhattena nimantenti. Bhikkhū kukkuccāyantā nādhivāsenti—“paṭikkhittaṃ bhagavatā paramparabhojanan”ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ … pe … anujānāmi, bhikkhave, cīvarakārasamaye paramparabhojanaṃ bhuñjituṃ. Evañca pana, bhikkhave, imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha—

“Paramparabhojane, aññatra samayā, pācittiyaṃ. Tatthāyaṃ samayo. Gilānasamayo, cīvaradānasamayo, cīvarakārasamayo—ayaṃ tattha samayo”ti. (33:82)

Evañcidaṃ bhagavatā bhikkhūnaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ hoti.

Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya āyasmatā ānandena pacchāsamaṇena yena aññataraṃ kulaṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho te manussā bhagavato ca āyasmato ca ānandassa bhojanaṃ adaṃsu. Āyasmā ānando kukkuccāyanto na paṭiggaṇhāti.

VAR: Gaṇhāhi → patigaṇhāhi (bj)

“Gaṇhāhi, ānandā”ti.

“Alaṃ, bhagavā, atthi me bhattapaccāsā”ti.

“Tenahānanda, vikappetvā gaṇhāhī”ti.

Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi—“

VAR: bhikkhave, vikappetvā → bhattapaccāsaṃ vikappetvā (s1-3)

anujānāmi, bhikkhave, vikappetvā paramparabhojanaṃ bhuñjituṃ. Evañca pana, bhikkhave, vikappetabbaṃ— ‘mayhaṃ bhattapaccāsaṃ itthannāmassa dammī’”ti.

Paramparabhojanaṃ nāma pañcannaṃ bhojanānaṃ aññatarena bhojanena nimantito, taṃ ṭhapetvā aññaṃ pañcannaṃ bhojanānaṃ aññataraṃ bhojanaṃ bhuñjati, etaṃ paramparabhojanaṃ nāma.

Aññatra samayāti ṭhapetvā samayaṃ.

Gilānasamayo nāma na sakkoti ekāsane nisinno yāvadatthaṃ bhuñjituṃ. “Gilānasamayo”ti bhuñjitabbaṃ.

Cīvaradānasamayo nāma That is, the last month of the rainy season, plus the four months of the cold season.anatthate kathine vassānassa pacchimo māso, atthate kathine pañca māsā. “Cīvaradānasamayo”ti bhuñjitabbaṃ.

Cīvarakārasamayo nāma cīvare kayiramāne. “Cīvarakārasamayo”ti bhuñjitabbaṃ.


“Aññatra samayā bhuñjissāmī”ti paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa. Ajjhohāre ajjhohāre āpatti pācittiyassa.

Paramparabhojane paramparabhojanasaññī, aññatra samayā, bhuñjati, āpatti pācittiyassa. Paramparabhojane vematiko, aññatra samayā, bhuñjati, āpatti pācittiyassa. Paramparabhojane naparamparabhojanasaññī, aññatra samayā, bhuñjati, āpatti pācittiyassa.

Naparamparabhojane paramparabhojanasaññī, āpatti dukkaṭassa. Naparamparabhojane vematiko, āpatti dukkaṭassa. Naparamparabhojane naparamparabhojanasaññī, anāpatti.

Anāpatti— samaye, vikappetvā bhuñjati, dve tayo nimantane ekato bhuñjati, nimantanapaṭipāṭiyā bhuñjati, sakalena gāmena nimantito tasmiṃ gāme yattha katthaci bhuñjati, sakalena pūgena nimantito tasmiṃ pūge yattha katthaci bhuñjati, nimantiyamāno bhikkhaṃ gahessāmīti bhaṇati, niccabhatte, salākabhatte, pakkhike, uposathike, pāṭipadike, pañca bhojanāni ṭhapetvā sabbattha anāpatti, ummattakassa, ādikammikassāti.


Paramparabhojanasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ tatiyaṃ.

Így készült:

Fordítota: Tipiṭaka

Forrás: SuttaCentral

Szerzői jogok:

Felhasználás feltételei: