pli-tv-bu-vb-pc35

Pavāraṇāsikkhāpada

Forrás:

További változatok:

Bhikkhu Brahmali

Így készült:

Fordítota: Tipiṭaka

Forrás: SuttaCentral

Szerzői jogok:

Felhasználás feltételei:

Theravāda Vinaya

Mahāvibhaṅga

Pācittiyakaṇḍa

VAR: Bhojanavagga → paṭha­ma­pavāra­ṇa­sikkhā­padaṃ (bj)

Bhojanavagga

35. Pavāraṇāsikkhāpada

Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena aññataro brāhmaṇo bhikkhū nimantetvā bhojesi. Bhikkhū bhuttāvī pavāritā ñātikulāni gantvā ekacce bhuñjiṃsu ekacce piṇḍapātaṃ ādāya agamaṃsu.

VAR: paṭivissake → paṭivisake (yojanā)

Atha kho so brāhmaṇo paṭivissake etadavoca— “bhikkhū mayā, ayyā, santappitā. Etha, tumhepi santappessāmī”ti.

VAR: ayyo → ayya (s1-3)

Te evamāhaṃsu—“kiṃ tvaṃ, ayyo, amhe santappessasi? Yepi tayā nimantitā tepi amhākaṃ gharāni āgantvā ekacce bhuñjiṃsu ekacce piṇḍapātaṃ ādāya agamaṃsū”ti.

Atha kho so brāhmaṇo ujjhāyati khiyyati vipāceti— “kathañhi nāma bhadantā amhākaṃ ghare bhuñjitvā aññatra bhuñjissanti. Na cāhaṃ paṭibalo yāvadatthaṃ dātun”ti.

Assosuṃ kho bhikkhū tassa brāhmaṇassa ujjhāyantassa khiyyantassa vipācentassa. Ye te bhikkhū appicchā … pe … te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti— “kathañhi nāma bhikkhū bhuttāvī pavāritā aññatra bhuñjissantī”ti … pe … “saccaṃ kira, bhikkhave, bhikkhū bhuttāvī pavāritā aññatra bhuñjantī”ti?

“Saccaṃ, bhagavā”ti.

Vigarahi buddho bhagavā … pe … kathañhi nāma te, bhikkhave, moghapurisā bhuttāvī pavāritā aññatra bhuñjissanti. Netaṃ, bhikkhave, appasannānaṃ vā pasādāya … pe … evañca pana, bhikkhave, imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha—

“Yo pana bhikkhu bhuttāvī pavārito khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā khādeyya vā bhuñjeyya vā, pācittiyan”ti.

Evañcidaṃ bhagavatā bhikkhūnaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ hoti.

Tena kho pana samayena bhikkhū gilānānaṃ bhikkhūnaṃ paṇīte piṇḍapāte nīharanti. Gilānā na cittarūpaṃ bhuñjanti. Tāni bhikkhū chaṭṭenti. Assosi kho bhagavā uccāsaddaṃ mahāsaddaṃ kākoravasaddaṃ. Sutvāna āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi— “kiṃ nu kho so, ānanda, uccāsaddo mahāsaddo kākoravasaddo”ti? Atha kho āyasmā ānando bhagavato etamatthaṃ ārocesi.

“Bhuñjeyyuṃ panānanda, bhikkhū gilānātirittan”ti.

“Na bhuñjeyyuṃ, bhagavā”ti.

Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi— “anujānāmi, bhikkhave, gilānassa ca agilānassa ca atirittaṃ bhuñjituṃ. Evañca pana, bhikkhave, atirittaṃ kātabbaṃ— ‘alametaṃ sabban’ti. Evañca pana, bhikkhave, imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha—

VAR: khādanīyaṃ → khādaniyaṃ (pts1)VAR: bhojanīyaṃ → bhojaniyaṃ (pts1)

Pavārito, often translated as “invited,” but the word also means “satisfied.” In the present case, the contextual meaning (see below) is that the monk has expressed his satisfaction after being invited to take more. “Yo pana bhikkhu bhuttāvī pavārito anatirittaṃ khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā khādeyya vā bhuñjeyya vā, pācittiyan”ti. (35:84)

Yo panāti yo yādiso … pe … bhikkhūti … pe … ayaṃ imasmiṃ atthe adhippeto bhikkhūti.

Bhuttāvī nāma pañcannaṃ bhojanānaṃ aññataraṃ bhojanaṃ antamaso kusaggenapi bhuttaṃ hoti.

Pavārito nāma asanaṃ paññāyati, bhojanaṃ paññāyati, hatthapāse ṭhito abhiharati, paṭikkhepo paññāyati.

Anatirittaṃ nāma Akappiyakataṃ hoti, literally, “It is done with what is not allowable.”The “it,” both here and below, refers to the ceremony of making it allowable, and the “what” refers to the food.akappiyakataṃ hoti, appaṭiggahitakataṃ hoti, anuccāritakataṃ hoti, ahatthapāse kataṃ hoti, abhuttāvinā kataṃ hoti, bhuttāvinā pavāritena āsanā vuṭṭhitena kataṃ hoti, “alametaṃ sabban”ti avuttaṃ hoti, na gilānātirittaṃ hoti— etaṃ anatirittaṃ nāma.

Atirittaṃ nāma kappiyakataṃ hoti, paṭiggahitakataṃ hoti, uccāritakataṃ hoti, hatthapāse kataṃ hoti, bhuttāvinā kataṃ hoti, bhuttāvinā pavāritena āsanā avuṭṭhitena kataṃ hoti, “alametaṃ sabban”ti vuttaṃ hoti, gilānātirittaṃ hoti— etaṃ atirittaṃ nāma.

Khādanīyaṃ nāma pañca bhojanāni—yāmakālikaṃ sattāhakālikaṃ yāvajīvikaṃ ṭhapetvā avasesaṃ khādanīyaṃ nāma.

Bhojanīyaṃ nāma pañca bhojanāni— odano, kummāso, sattu, maccho, maṃsaṃ.


“Khādissāmi bhuñjissāmī”ti paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa ajjhohāre ajjhohāre āpatti pācittiyassa.

Anatiritte anatirittasaññī khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā khādati vā bhuñjati vā, āpatti pācittiyassa. Anatiritte vematiko khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā khādati vā bhuñjati vā, āpatti pācittiyassa. Anatiritte atirittasaññī khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā khādati vā bhuñjati vā, āpatti pācittiyassa.

Yāmakālikaṃ sattāhakālikaṃ yāvajīvikaṃ āhāratthāya paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa. Ajjhohāre ajjhohāre āpatti dukkaṭassa.

Atiritte anatirittasaññī, āpatti dukkaṭassa. Atiritte vematiko, āpatti dukkaṭassa. Atiritte atirittasaññī, anāpatti.

Anāpatti— atirittaṃ kārāpetvā bhuñjati, “atirittaṃ kārāpetvā bhuñjissāmī”ti paṭiggaṇhāti, aññassatthāya haranto gacchati, gilānassa sesakaṃ bhuñjati, yāmakālikaṃ sattāhakālikaṃ yāvajīvikaṃ sati paccaye paribhuñjati, ummattakassa, ādikammikassāti.

VAR: Pavāraṇāsikkhāpadaṃ → paṭha­ma­pavāra­ṇa­sikkhā­padaṃ (bj)


Pavāraṇāsikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ pañcamaṃ.

Így készült:

Fordítota: Tipiṭaka

Forrás: SuttaCentral

Szerzői jogok:

Felhasználás feltételei: