pli-tv-bu-vb-pj2

Dutiya­pā­rāji­ka­sikkhā­pada

Forrás:

További változatok:

Bhikkhu Brahmali

Így készült:

Fordítota: Tipiṭaka

Forrás: SuttaCentral

Szerzői jogok:

Felhasználás feltételei:

Theravāda Vinaya

Mahāvibhaṅga

Pārājikakaṇḍa

Dutiya­pā­rāji­ka­sikkhā­pada

Tena samayena buddho bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate. Tena kho pana samayena sambahulā sandiṭṭhā sambhattā bhikkhū isigilipasse tiṇakuṭiyo karitvā vassaṃ upagacchiṃsu. Āyasmāpi dhaniyo kumbha­kā­ra­putto tiṇakuṭikaṃ karitvā vassaṃ upagacchi. Atha kho te bhikkhū vassaṃvuṭṭhā temāsaccayena tiṇakuṭiyo bhinditvā tiṇañca kaṭṭhañca paṭisāmetvā jana­pada­cārikaṃ pakkamiṃsu. Āyasmā pana dhaniyo kumbha­kā­ra­putto tattheva vassaṃ vasi, tattha hemantaṃ, tattha gimhaṃ.

Atha kho āyasmato dhaniyassa kumbha­kā­ra­puttassa gāmaṃ piṇḍāya paviṭṭhassa tiṇahāriyo kaṭṭhahāriyo tiṇakuṭikaṃ bhinditvā tiṇañca kaṭṭhañca ādāya agamaṃsu. Dutiyampi kho āyasmā dhaniyo kumbha­kā­ra­putto tiṇañca kaṭṭhañca saṅkaḍḍhitvā tiṇakuṭikaṃ akāsi. Dutiyampi kho āyasmato dhaniyassa kumbha­kā­ra­puttassa gāmaṃ piṇḍāya paviṭṭhassa tiṇahāriyo kaṭṭhahāriyo tiṇakuṭikaṃ bhinditvā tiṇañca kaṭṭhañca ādāya agamaṃsu. Tatiyampi kho āyasmā dhaniyo kumbha­kā­ra­putto tiṇañca kaṭṭhañca saṅkaḍḍhitvā tiṇakuṭikaṃ akāsi. Tatiyampi kho āyasmato dhaniyassa kumbha­kā­ra­puttassa gāmaṃ piṇḍāya paviṭṭhassa tiṇahāriyo kaṭṭhahāriyo tiṇakuṭikaṃ bhinditvā tiṇañca kaṭṭhañca ādāya agamaṃsu.

Atha kho āyasmato dhaniyassa kumbha­kā­ra­puttassa etadahosi— “yāvatatiyakaṃ kho me gāmaṃ piṇḍāya paviṭṭhassa tiṇahāriyo kaṭṭhahāriyo tiṇakuṭikaṃ bhinditvā tiṇañca kaṭṭhañca ādāya agamaṃsu. Ahaṃ kho pana susikkhito anavayo sake ācariyake kumbha­kā­ra­kamme pari­yodāta­sippo. Yannūnāhaṃ sāmaṃ cikkhallaṃ madditvā sab­bamat­tikā­mayaṃ kuṭikaṃ kareyyan”ti.

Atha kho āyasmā dhaniyo kumbha­kā­ra­putto sāmaṃ cikkhallaṃ madditvā sab­bamat­tikā­mayaṃ kuṭikaṃ karitvā tiṇañca kaṭṭhañca gomayañca saṅkaḍḍhitvā taṃ kuṭikaṃ paci.

VAR: lohitikā → lohitakā (s1-3)

Sā ahosi kuṭikā abhirūpā dassanīyā pāsādikā lohitikā, seyyathāpi indagopako.

VAR: kiṅkaṇikasaddo → kiṅkiṇikasaddo (bj, s1-3) | kiṅkiṇikāsaddo (pts1)

Seyyathāpi nāma kiṅkaṇikasaddo; evamevaṃ tassā kuṭikāya saddo ahosi.

Atha kho bhagavā sambahulehi bhikkhūhi saddhiṃ gijjhakūṭā pabbatā orohanto addasa taṃ kuṭikaṃ abhirūpaṃ dassanīyaṃ pāsādikaṃ lohitikaṃ. Disvāna bhikkhū āmantesi— “kiṃ etaṃ, bhikkhave, abhirūpaṃ dassanīyaṃ pāsādikaṃ lohitikaṃ, seyyathāpi indagopako”ti? Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Vigarahi buddho bhagavā—

“ananucchavikaṃ, bhikkhave, tassa moghapurisassa ananulomikaṃ appatirūpaṃ assāmaṇakaṃ akappiyaṃ akaraṇīyaṃ. Kathañhi nāma so, bhikkhave, moghapuriso sab­bamat­tikā­mayaṃ kuṭikaṃ karissati. Na hi nāma, bhikkhave, tassa moghapurisassa pāṇesu anuddayā anukampā avihesā bhavissati. Gacchathetaṃ, bhikkhave, kuṭikaṃ bhindatha. Mā pacchimā janatā pāṇesu pātabyataṃ āpajji. Na ca, bhikkhave, sab­bamat­tikā­mayā kuṭikā kātabbā. Yo kareyya, āpatti dukkaṭassā”ti.

“Evaṃ, bhante”ti, kho te bhikkhū bhagavato paṭissuṇitvā yena sā kuṭikā tenu­pasaṅka­miṃsu; upasaṅkamitvā taṃ kuṭikaṃ bhindiṃsu.

Atha kho āyasmā dhaniyo kumbha­kā­ra­putto te bhikkhū etadavoca— “kissa me tumhe, āvuso, kuṭikaṃ bhindathā”ti?

“Bhagavā, āvuso, bhedāpetī”ti.

“Bhindathāvuso, sace dhammassāmī bhedāpetī”ti.

Atha kho āyasmato dhaniyassa kumbha­kā­ra­puttassa etadahosi— “yāvatatiyakaṃ kho me gāmaṃ piṇḍāya paviṭṭhassa tiṇahāriyo kaṭṭhahāriyo tiṇakuṭikaṃ bhinditvā tiṇañca kaṭṭhañca ādāya agamaṃsu. Yāpi mayā sab­bamat­tikā­mayā kuṭikā katā sāpi bhagavatā bhedāpitā. Atthi ca me dārugahe gaṇako sandiṭṭho. Yannūnāhaṃ dārugahe gaṇakaṃ dārūni yācitvā dārukuṭikaṃ kareyyan”ti.

Atha kho āyasmā dhaniyo kumbha­kā­ra­putto yena dārugahe gaṇako tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā dārugahe gaṇakaṃ etadavoca— “yāvatatiyakaṃ kho me, āvuso, gāmaṃ piṇḍāya paviṭṭhassa tiṇahāriyo kaṭṭhahāriyo tiṇakuṭikaṃ bhinditvā tiṇañca kaṭṭhañca ādāya agamaṃsu. Yāpi mayā sab­bamat­tikā­mayā kuṭikā katā sāpi bhagavatā bhedāpitā. Dehi me, āvuso, dārūni.

VAR: dārukuṭikaṃ → dārukuḍḍikaṃ kuṭikaṃ (bj)

Icchāmi dārukuṭikaṃ kātun”ti.

“Natthi, bhante, tādisāni dārūni yānāhaṃ ayyassa dadeyyaṃ. Atthi, bhante, devagahadārūni nagara­paṭi­saṅ­khā­ri­kāni āpadatthāya nikkhittāni. Sace tāni dārūni rājā dāpeti harāpetha, bhante”ti.

“Dinnāni, āvuso, raññā”ti.

Atha kho dārugahe gaṇakassa etadahosi—

VAR: samacārino → sammacārino (mr)

“ime kho samaṇā sakyaputtiyā dhammacārino samacārino brahmacārino saccavādino sīlavanto kalyāṇadhammā. Rājāpimesaṃ abhippasanno. Nārahati adinnaṃ dinnanti vattun”ti. Atha kho dārugahe gaṇako āyasmantaṃ dhaniyaṃ kumbha­kā­ra­puttaṃ etadavoca— “harāpetha, bhante”ti. Atha kho āyasmā dhaniyo kumbha­kā­ra­putto tāni dārūni khaṇ­ḍā­khaṇ­ḍikaṃ chedāpetvā sakaṭehi nibbāhāpetvā dārukuṭikaṃ akāsi.

Atha kho vassakāro brāhmaṇo maga­dha­mahā­matto rājagahe kammante anusaññāyamāno yena dārugahe gaṇako tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā dārugahe gaṇakaṃ etadavoca— “yāni tāni, bhaṇe, devagahadārūni nagara­paṭi­saṅ­khā­ri­kāni āpadatthāya nikkhittāni kahaṃ tāni dārūnī”ti?

“Tāni, sāmi, dārūni devena ayyassa dhaniyassa kumbha­kā­ra­puttassa dinnānī”ti.

Atha kho vassakāro brāhmaṇo maga­dha­mahā­matto anattamano ahosi— “kathañhi nāma devo devagahadārūni nagara­paṭi­saṅ­khā­ri­kāni āpadatthāya nikkhittāni dhaniyassa kumbha­kā­ra­puttassa dassatī”ti.

Atha kho vassakāro brāhmaṇo maga­dha­mahā­matto yena rājā māgadho seniyo bimbisāro tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā rājānaṃ māgadhaṃ seniyaṃ bimbisāraṃ etadavoca—

VAR: saccaṃ kira devena → saccaṃ kira deva devena (bj, pts1)

“saccaṃ kira devena devagahadārūni nagara­paṭi­saṅ­khā­ri­kāni āpadatthāya nikkhittāni dhaniyassa kumbha­kā­ra­puttassa dinnānī”ti?

“Ko evamāhā”ti?

“Dārugahe gaṇako, devā”ti.

“Tena hi, brāhmaṇa, dārugahe gaṇakaṃ āṇāpehī”ti.

VAR: bandhaṃ → baddhaṃ (bj, pts1)

Atha kho vassakāro brāhmaṇo maga­dha­mahā­matto dārugahe gaṇakaṃ bandhaṃ āṇāpesi.

Addasa kho āyasmā dhaniyo kumbha­kā­ra­putto dārugahe gaṇakaṃ bandhaṃ niyyamānaṃ. Disvāna dārugahe gaṇakaṃ etadavoca— “kissa tvaṃ, āvuso, bandho niyyāsī”ti?

“Tesaṃ, bhante, dārūnaṃ kiccā”ti.

“Gacchāvuso, ahampi āgacchāmī”ti.

“Eyyāsi, bhante, purāhaṃ haññāmī”ti.

Atha kho āyasmā dhaniyo kumbha­kā­ra­putto yena rañño māgadhassa seniyassa bimbisārassa nivesanaṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho rājā māgadho seniyo bimbisāro yenāyasmā dhaniyo kumbha­kā­ra­putto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṃ dhaniyaṃ kumbha­kā­ra­puttaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho rājā māgadho seniyo bimbisāro āyasmantaṃ dhaniyaṃ kumbha­kā­ra­puttaṃ etadavoca— “saccaṃ kira mayā, bhante, devagahadārūni nagara­paṭi­saṅ­khā­ri­kāni āpadatthāya nikkhittāni ayyassa dinnānī”ti?

“Evaṃ, mahārājā”ti.

“Mayaṃ kho, bhante, rājāno nāma bahukiccā bahukaraṇīyā, datvāpi na sareyyāma; iṅgha, bhante, sarāpehī”ti.

“Sarasi tvaṃ, mahārāja, paṭha­mā­bhisitto evarūpiṃ vācaṃ bhāsitā— ‘dinnaññeva samaṇab­rāhma­ṇā­naṃ tiṇakaṭ­ṭho­dakaṃ paribhuñjantū’”ti.

“Sarāmahaṃ, bhante. Santi, bhante, samaṇabrāhmaṇā lajjino kukkuccakā sikkhākāmā. Tesaṃ appamattakepi kukkuccaṃ uppajjati. Tesaṃ mayā sandhāya bhāsitaṃ, tañca kho araññe apariggahitaṃ. So tvaṃ, bhante, tena lesena dārūni adinnaṃ harituṃ maññasi. Kathañhi nāma mādiso samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā vijite vasantaṃ haneyya vā bandheyya vā pabbājeyya vā. Gaccha, bhante, lomena tvaṃ muttosi. Māssu punapi evarūpaṃ akāsī”ti.

Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti— “alajjino ime samaṇā sakyaputtiyā dussīlā musāvādino. Ime hi nāma dhammacārino samacārino brāhmacārino saccavādino sīlavanto kalyāṇadhammā paṭijānissanti. Natthi imesaṃ sāmaññaṃ, natthi imesaṃ brahmaññaṃ. Naṭṭhaṃ imesaṃ sāmaññaṃ, naṭṭhaṃ imesaṃ brahmaññaṃ. Kuto imesaṃ sāmaññaṃ, kuto imesaṃ brahmaññaṃ. Apagatā ime sāmaññā, apagatā ime brahmaññā. Rājānampi ime vañcenti, kiṃ panaññe manusse”ti.

Assosuṃ kho bhikkhū tesaṃ manussānaṃ ujjhāyantānaṃ khiyyantānaṃ vipācentānaṃ. Ye te bhikkhū appicchā santuṭṭhā lajjino kukkuccakā sikkhākāmā te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti— “kathañhi nāma āyasmā dhaniyo kumbha­kā­ra­putto rañño dārūni adinnaṃ ādiyissatī”ti.

Atha kho te bhikkhū āyasmantaṃ dhaniyaṃ kumbha­kā­ra­puttaṃ aneka­pariyā­yena vigarahitvā bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe bhikkhusaṃghaṃ sannipātāpetvā āyasmantaṃ dhaniyaṃ kumbha­kā­ra­puttaṃ paṭipucchi— “saccaṃ kira tvaṃ, dhaniya, rañño dārūni adinnaṃ ādiyī”ti?

“Saccaṃ, bhagavā”ti.

Vigarahi buddho bhagavā— “ananucchavikaṃ, moghapurisa, ananulomikaṃ appatirūpaṃ assāmaṇakaṃ akappiyaṃ akaraṇīyaṃ. Kathañhi nāma tvaṃ, moghapurisa, rañño dārūni adinnaṃ ādiyissasi. Netaṃ, moghapurisa, appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā bhiyyobhāvāya; atha khvetaṃ, moghapurisa, appasan­nā­nañ­ceva appasādāya pasannānañca ekaccānaṃ aññathattāyā”ti.

Tena kho pana samayena aññataro purāṇavohāriko mahāmatto bhikkhūsu pabbajito bhagavato avidūre nisinno hoti. Atha kho bhagavā taṃ bhikkhuṃ etadavoca— “kittakena kho, bhikkhu, rājā māgadho seniyo bimbisāro coraṃ gahetvā hanati vā bandhati vā pabbājeti vā”ti?

VAR: Pādena vā, bhagavā, pādārahena vā”ti → pādārahena vā atirekapādena vāti (s1-3, pts1)

“Pādena vā, bhagavā, pādārahena vā”ti. Tena kho pana samayena rājagahe pañcamāsako pādo hoti.

Atha kho bhagavā āyasmantaṃ dhaniyaṃ kumbha­kā­ra­puttaṃ aneka­pariyā­yena vigarahitvā dubbharatāya … pe … evañca pana, bhikkhave, imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha—

“Yo pana bhikkhu adinnaṃ they­ya­saṅ­khā­taṃ ādiyeyya, yathārūpe adinnādāne rājāno coraṃ gahetvā haneyyuṃ vā bandheyyuṃ vā pabbājeyyuṃ vā— ‘corosi bālosi mūḷhosi thenosī’ti, tathārūpaṃ bhikkhu adinnaṃ ādiyamāno ayampi pārājiko hoti asaṃvāso”ti.

Evañcidaṃ bhagavatā bhikkhūnaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ hoti.

The text simply says “the dyers’ spread,” rajakattharaṇaṃ, but the commentary qualifies that this refers to their spread of “cloth,” vatthāni, see Sp.2.298.17.Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū raja­kattha­ra­ṇaṃ gantvā rajaka­bhaṇḍi­kaṃ avaharitvā ārāmaṃ haritvā bhājesuṃ. Bhikkhū evamāhaṃsu— “mahāpuññattha tumhe, āvuso. In addition to meaning a finished robe, according to the definition of cīvara at nissaggiya pācittiya 1 MS.1.1872, it also refers to pieces of robe-cloth. This means that I vary my translation depending on the context. Sometimes, such as here, the meaning seems to encompass both robes and robe-cloth, and I then render it as robe(-cloth).Bahuṃ tumhākaṃ cīvaraṃ uppannan”ti.

“Kuto, āvuso, amhākaṃ puññaṃ, idāni mayaṃ raja­kattha­ra­ṇaṃ gantvā rajaka­bhaṇḍi­kaṃ avaharimhā”ti.

“Nanu, āvuso, bhagavatā sikkhāpadaṃ paññattaṃ. Kissa tumhe, āvuso, rajaka­bhaṇḍi­kaṃ avaharitthā”ti?

“Saccaṃ, āvuso, bhagavatā sikkhāpadaṃ paññattaṃ. Tañca kho gāme, no araññe”ti.

“Nanu, āvuso, tathevetaṃ hoti. Ananucchavikaṃ, āvuso, ananulomikaṃ appatirūpaṃ assāmaṇakaṃ akappiyaṃ akaraṇīyaṃ. Kathañhi nāma tumhe, āvuso, rajaka­bhaṇḍi­kaṃ avaharissatha. Netaṃ, āvuso, appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā bhiyyobhāvāya; atha khvetaṃ, āvuso, appasan­nā­nañ­ceva appasādāya pasannānañca ekaccānaṃ aññathattāyā”ti.

Atha kho te bhikkhū chabbaggiye bhikkhū aneka­pariyā­yena vigarahitvā bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe bhikkhusaṃghaṃ sannipātāpetvā chabbaggiye bhikkhū paṭipucchi— “saccaṃ kira tumhe, bhikkhave, raja­kattha­ra­ṇaṃ gantvā rajaka­bhaṇḍi­kaṃ avaharitthā”ti?

“Saccaṃ, bhagavā”ti.

Vigarahi buddho bhagavā— “ananucchavikaṃ, moghapurisā, ananulomikaṃ appaṭirūpaṃ assāmaṇakaṃ akappiyaṃ akaraṇīyaṃ. Kathañhi nāma tumhe, moghapurisā, rajaka­bhaṇḍi­kaṃ avaharissatha. Netaṃ, moghapurisā, appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā bhiyyobhāvāya; atha khvetaṃ, moghapurisā, appasan­nā­nañ­ceva appasādāya pasannānañca ekaccānaṃ aññathattāyā”ti. Atha kho bhagavā chabbaggiye bhikkhū aneka­pariyā­yena vigarahitvā dubbharatāya … pe … vīriyā­rambhassa vaṇṇaṃ bhāsitvā bhikkhūnaṃ tadanuc­chavi­kaṃ tadanulomikaṃ dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi … pe … evañca pana, bhikkhave, imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha—

“Yo pana bhikkhu gāmā vā araññā vā adinnaṃ they­ya­saṅ­khā­taṃ ādiyeyya, yathārūpe adinnādāne rājāno coraṃ gahetvā haneyyuṃ vā bandheyyuṃ vā pabbājeyyuṃ vā— ‘corosi bālosi mūḷhosi thenosī’ti, tathārūpaṃ bhikkhu adinnaṃ ādiyamāno ayampi pārājiko hoti asaṃvāso”ti. tathārūpaṃ bhikkhu adinnaṃ ādiyamāno ayampi pārājiko hoti asaṃvāso”ti. (2:2)

Yo panāti yo yādiso … pe … bhikkhūti … pe … ayaṃ imasmiṃ atthe adhippeto bhikkhūti.

Gāmo nāma ekakuṭikopi gāmo, dvikuṭikopi gāmo, tikuṭikopi gāmo, catukuṭikopi gāmo, samanussopi gāmo, amanussopi gāmo, parikkhittopi gāmo, aparikkhittopi gāmo, gonisādi­niviṭṭhopi gāmo, yopi sattho ati­reka­catumā­sani­viṭṭho sopi vuccati gāmo.

Gāmūpacāro nāma

VAR: indakhīle → indakhile (mr)

parikkhittassa gāmassa indakhīle ṭhitassa majjhimassa purisassa leḍḍupāto, aparik­khit­tassa gāmassa gharūpacāre ṭhitassa majjhimassa purisassa leḍḍupāto.

Araññaṃ nāma ṭhapetvā gāmañca gāmūpacārañca avasesaṃ araññaṃ nāma.

Adinnaṃ nāma yaṃ adinnaṃ anissaṭṭhaṃ apariccattaṃ rakkhitaṃ gopitaṃ mamāyitaṃ paraparig­gahi­taṃ. paraparig­gahi­taṃ. Etaṃ adinnaṃ nāma.

They­ya­saṅ­khā­tanti theyyacitto avaharaṇacitto.

Ādiyeyyāti ādiyeyya hareyya avahareyya iriyāpathaṃ vikopeyya ṭhānā cāveyya saṅketaṃ vītināmeyya.

Yathārūpaṃ nāma pādaṃ vā pādārahaṃ vā atirekapādaṃ vā.

Rājāno nāma pathabyārājā padesarājā maṇḍalikā antarabhogikā akkhadassā mahāmattā, ye vā pana chejjabhejjaṃ karontā anusāsanti. Ete rājāno nāma.

Coro nāma yo pañcamāsakaṃ vā ati­reka­pañca­māsakaṃ vā agghanakaṃ adinnaṃ they­ya­saṅ­khā­taṃ ādiyati. Eso coro nāma.

Haneyyuṃ vāti hatthena vā pādena vā kasāya vā vettena vā aḍḍhadaṇḍakena vā chejjāya vā haneyyuṃ.

Bandheyyuṃ vāti rajju­bandha­nena vā andubandhanena vā saṅ­kha­lika­bandha­nena vā ghara­bandha­nena vā nagara­bandha­nena vā gāmabandhanena vā nigama­bandha­nena vā bandheyyuṃ, purisaguttiṃ vā kareyyuṃ.

Pabbājeyyuṃ vāti gāmā vā nigamā vā nagarā vā janapadā vā janapadapadesā vā pabbājeyyuṃ.

Corosi bālosi mūḷhosi thenosīti Because I have not tried to replicate the structure of the Pali—in this case the subordinate/demonstrative clause structure and the resulting repetitiveness—the next two terms defined in the Pali have no counterpart in my translation. But no information is lost since both terms have already been defined earlier. The two terms in question are tathārūpaṃ, which is defined in exactly the same way as yathārūpaṃ, “the sort,” and secondly, ādiyamāno, which is defined in exactly the same way as ādiyeyya, “takes.” paribhāso eso.

Tathārūpaṃ nāma pādaṃ vā pādārahaṃ vā atirekapādaṃ vā.

Ādiyamānoti ādiyamāno haramāno avaharamāno iriyāpathaṃ vikopayamāno ṭhānā cāvayamāno saṅketaṃ vītināmayamāno.

Ayampīti purimaṃ upādāya vuccati.

Pārājiko hotīti

VAR: pavutto → pamutto (pts1) | pavuttho (itipi)VAR: haritatthāya → haritattāya (bj, s1-3, pts1)

seyyathāpi nāma paṇḍupalāso bandhanā pavutto abhabbo haritatthāya; evameva bhikkhu pādaṃ vā pādārahaṃ vā atirekapādaṃ vā adinnaṃ they­ya­saṅ­khā­taṃ ādiyitvā assamaṇo hoti asakyaputtiyo. Tena vuccati— “pārājiko hotī”ti.

Asaṃvāsoti saṃvāso nāma ekakammaṃ ekuddeso samasikkhatā. Eso saṃvāso nāma. So tena saddhiṃ natthi. Tena vuccati—“asaṃvāso”ti.

VAR: vanappati → vanaspati (bj)VAR: dantapoṇaṃ → dantaponaṃ (bj, mr)

Bhūmaṭṭhaṃ thalaṭṭhaṃ ākāsaṭṭhaṃ vehāsaṭṭhaṃ udakaṭṭhaṃ nāvaṭṭhaṃ yānaṭṭhaṃ bhāraṭṭhaṃ ārāmaṭṭhaṃ vihāraṭṭhaṃ khettaṭṭhaṃ vatthuṭṭhaṃ gāmaṭṭhaṃ araññaṭṭhaṃ udakaṃ dantapoṇaṃ vanappati haraṇakaṃ upanidhi suṅkaghātaṃ pāṇo apadaṃ dvipadaṃ catuppadaṃ bahuppadaṃ ocarako oṇirakkho saṃvidāvahāro saṅketakammaṃ nimitta­kammanti.

Bhūmaṭṭhaṃ nāma bhaṇḍaṃ bhūmiyaṃ nikkhittaṃ hoti nikhātaṃ paṭicchannaṃ. Bhūmaṭṭhaṃ bhaṇḍaṃ avaharissāmīti theyyacitto dutiyaṃ vā pariyesati kudālaṃ vā piṭakaṃ vā pariyesati gacchati vā, āpatti dukkaṭassa. Tattha jātakaṃ kaṭṭhaṃ vā lataṃ vā chindati, āpatti dukkaṭassa.

VAR: byūhati → vyūhati (bj, pts1) | viyūhati (s1-3)

Tattha paṃsuṃ khaṇati vā byūhati vā uddharati vā, āpatti dukkaṭassa. Kumbhiṃ āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. Ṭhānā cāveti, āpatti pārājikassa.

Attano bhājanaṃ pavesetvā pañcamāsakaṃ vā ati­reka­pañca­māsakaṃ vā agghanakaṃ theyyacitto āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. Attano bhājanagataṃ vā karoti muṭṭhiṃ vā chindati, āpatti pārājikassa.

Suttāruḷhaṃ bhaṇḍaṃ pāmaṅgaṃ vā kaṇṭhasuttakaṃ vā kaṭisuttakaṃ vā sāṭakaṃ vā veṭhanaṃ vā theyyacitto āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. Koṭiyaṃ gahetvā uccāreti, āpatti thullaccayassa. Ghaṃsanto nīharati, āpatti thullaccayassa. Antamaso kesag­gamattampi kumbhimukhā moceti, āpatti pārājikassa.

Sappiṃ vā telaṃ vā madhuṃ vā phāṇitaṃ vā pañcamāsakaṃ vā ati­reka­pañca­māsakaṃ vā agghanakaṃ theyyacitto ekena payogena pivati, āpatti pārājikassa. Tattheva bhindati vā chaḍḍeti vā jhāpeti vā aparibhogaṃ vā karoti āpatti dukkaṭassa.

Thalaṭṭhaṃ nāma bhaṇḍaṃ thale nikkhittaṃ hoti. Thalaṭṭhaṃ bhaṇḍaṃ avaharissāmīti theyyacitto dutiyaṃ vā pariyesati gacchati vā, āpatti dukkaṭassa. Āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. Ṭhānā cāveti, āpatti pārājikassa.

Ākāsaṭṭhaṃ nāma bhaṇḍaṃ ākāsagataṃ hoti. Moro vā kapiñjaro vā tittiro vā vaṭṭako vā, sāṭakaṃ vā veṭhanaṃ vā hiraññaṃ vā suvaṇṇaṃ vā chijjamānaṃ patati. Ākāsaṭṭhaṃ bhaṇḍaṃ avaharissāmīti theyyacitto dutiyaṃ vā pariyesati gacchati vā, āpatti dukkaṭassa. Gamanaṃ upacchindati, āpatti dukkaṭassa. Āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. Ṭhānā cāveti, āpatti pārājikassa.

Vehāsaṭṭhaṃ nāma bhaṇḍaṃ vehāsagataṃ hoti. Mañce vā pīṭhe vā cīvaravaṃse vā cīvararajjuyā vā bhittikhile vā nāgadante vā rukkhe vā laggitaṃ hoti, antamaso pattādhārakepi. Vehāsaṭṭhaṃ bhaṇḍaṃ avaharissāmīti theyyacitto dutiyaṃ vā pariyesati gacchati vā, āpatti dukkaṭassa. Āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. Ṭhānā cāveti, āpatti pārājikassa.

Udakaṭṭhaṃ nāma bhaṇḍaṃ udake nikkhittaṃ hoti. Udakaṭṭhaṃ bhaṇḍaṃ avaharissāmīti theyyacitto dutiyaṃ vā pariyesati gacchati vā, āpatti dukkaṭassa. Nimujjati vā ummujjati vā, āpatti dukkaṭassa. Āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. Ṭhānā cāveti, āpatti pārājikassa.

Tattha jātakaṃ uppalaṃ vā padumaṃ vā puṇḍarīkaṃ vā bhisaṃ vā macchaṃ vā kacchapaṃ vā pañcamāsakaṃ vā ati­reka­pañca­māsakaṃ vā agghanakaṃ theyyacitto āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. Ṭhānā cāveti, āpatti pārājikassa.

Nāvā nāma yāya tarati. Nāvaṭṭhaṃ nāma bhaṇḍaṃ nāvāya nikkhittaṃ hoti. “Nāvaṭṭhaṃ bhaṇḍaṃ avaharissāmī”ti theyyacitto dutiyaṃ vā pariyesati gacchati vā, āpatti dukkaṭassa. Āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. Ṭhānā cāveti, āpatti pārājikassa.

Nāvaṃ avaharissāmīti theyyacitto dutiyaṃ vā pariyesati gacchati vā, āpatti dukkaṭassa. Āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. Bandhanaṃ moceti, āpatti dukkaṭassa. Bandhanaṃ mocetvā āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. Uddhaṃ vā adho vā tiriyaṃ vā antamaso kesag­gamattampi saṅkāmeti, āpatti pārājikassa.

Yānaṃ nāma vayhaṃ ratho sakaṭaṃ sandamānikā. Yānaṭṭhaṃ nāma bhaṇḍaṃ yāne nikkhittaṃ hoti. Yānaṭṭhaṃ bhaṇḍaṃ avaharissāmīti theyyacitto dutiyaṃ vā pariyesati gacchati vā, āpatti dukkaṭassa. Āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. Ṭhānā cāveti, āpatti pārājikassa.

Yānaṃ avaharissāmīti theyyacitto dutiyaṃ vā pariyesati gacchati vā, āpatti dukkaṭassa. Āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. Ṭhānā cāveti, āpatti pārājikassa.

Bhāro nāma sīsabhāro khandhabhāro kaṭibhāro olambako. Sīse bhāraṃ theyyacitto āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. Khandhaṃ oropeti, āpatti pārājikassa. Khandhe bhāraṃ theyyacitto āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. Kaṭiṃ oropeti, āpatti pārājikassa. Kaṭiyā bhāraṃ theyyacitto āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. Hatthena gaṇhāti, āpatti pārājikassa. Hatthe bhāraṃ theyyacitto bhūmiyaṃ nikkhipati, āpatti pārājikassa. Theyyacitto bhūmito gaṇhāti, āpatti pārājikassa.

Ārāmo nāma pupphārāmo phalārāmo. Ārāmaṭṭhaṃ nāma bhaṇḍaṃ ārāme catūhi ṭhānehi nikkhittaṃ hoti— bhūmaṭṭhaṃ thalaṭṭhaṃ, ākāsaṭṭhaṃ, vehāsaṭṭhaṃ. Ārāmaṭṭhaṃ bhaṇḍaṃ avaharissāmīti theyyacitto dutiyaṃ vā pariyesati gacchati vā, āpatti dukkaṭassa. Āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. Ṭhānā cāveti, āpatti pārājikassa.

Tattha jātakaṃ mūlaṃ vā tacaṃ vā pattaṃ vā pupphaṃ vā phalaṃ vā pañcamāsakaṃ vā ati­reka­pañca­māsakaṃ vā agghanakaṃ theyyacitto āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. Ṭhānā cāveti, āpatti pārājikassa.

Ārāmaṃ abhiyuñjati, āpatti dukkaṭassa. Sāmikassa vimatiṃ uppādeti, āpatti thullaccayassa. Sāmiko na mayhaṃ bhavissatīti dhuraṃ nikkhipati, āpatti pārājikassa. Dhammaṃ caranto sāmikaṃ parājeti, āpatti pārājikassa. Dhammaṃ caranto parajjati, āpatti thullaccayassa.

Vihāraṭṭhaṃ nāma bhaṇḍaṃ vihāre catūhi ṭhānehi nikkhittaṃ hoti— bhūmaṭṭhaṃ, thalaṭṭhaṃ, ākāsaṭṭhaṃ, vehāsaṭṭhaṃ. Vihāraṭṭhaṃ bhaṇḍaṃ avaharissāmīti theyyacitto dutiyaṃ vā pariyesati gacchati vā, āpatti dukkaṭassa. Āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. Ṭhānā cāveti, āpatti pārājikassa.

Vihāraṃ abhiyuñjati, āpatti dukkaṭassa. Sāmikassa vimatiṃ uppādeti, āpatti thullaccayassa. Sāmiko na mayhaṃ bhavissatīti dhuraṃ nikkhipati, āpatti pārājikassa. Dhammaṃ caranto sāmikaṃ parājeti, āpatti pārājikassa. Dhammaṃ caranto parajjati, āpatti thullaccayassa.

Khettaṃ nāma yattha pubbaṇṇaṃ vā aparaṇṇaṃ vā jāyati. Khettaṭṭhaṃ nāma bhaṇḍaṃ khette catūhi ṭhānehi nikkhittaṃ hoti— bhūmaṭṭhaṃ, thalaṭṭhaṃ, ākāsaṭṭhaṃ, vehāsaṭṭhaṃ. Khettaṭṭhaṃ bhaṇḍaṃ avaharissāmīti theyyacitto dutiyaṃ vā pariyesati gacchati vā, āpatti, dukkaṭassa. Āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. Ṭhānā cāveti, āpatti pārājikassa.

Tattha jātakaṃ pubbaṇṇaṃ vā aparaṇṇaṃ vā pañcamāsakaṃ vā ati­reka­pañca­māsakaṃ vā agghanakaṃ theyyacitto āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. Ṭhānā cāveti, āpatti pārājikassa.

Khettaṃ abhiyuñjati, āpatti dukkaṭassa. Sāmikassa vimatiṃ uppādeti, āpatti thullaccayassa. Sāmiko na mayhaṃ bhavissatīti dhuraṃ nikkhipati, āpatti pārājikassa. Dhammaṃ caranto sāmikaṃ parājeti, āpatti pārājikassa. Dhammaṃ caranto parajjati, āpatti thullaccayassa.

Khīlaṃ vā rajjuṃ vā vatiṃ vā mariyādaṃ vā saṅkāmeti, āpatti dukkaṭassa. Ekaṃ payogaṃ anāgate, āpatti thullaccayassa. Tasmiṃ payoge āgate, āpatti pārājikassa.

Vatthu nāma ārāmavatthu vihāravatthu. Vatthuṭṭhaṃ nāma bhaṇḍaṃ vatthusmiṃ catūhi ṭhānehi nikkhittaṃ hoti— bhūmaṭṭhaṃ, thalaṭṭhaṃ, ākāsaṭṭhaṃ, vehāsaṭṭhaṃ. Vatthuṭṭhaṃ bhaṇḍaṃ avaharissāmīti theyyacitto dutiyaṃ vā pariyesati gacchati vā, āpatti dukkaṭassa. Āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. Ṭhānā cāveti, āpatti pārājikassa.

Vatthuṃ abhiyuñjati, āpatti dukkaṭassa. Sāmikassa vimatiṃ uppādeti, āpatti thullaccayassa. Sāmiko na mayhaṃ bhavissatīti dhuraṃ nikkhipati, āpatti pārājikassa. Dhammaṃ caranto sāmikaṃ parājeti, āpatti pārājikassa. Dhammaṃ caranto parajjati, āpatti thullaccayassa.

Khīlaṃ vā rajjuṃ vā vatiṃ vā pākāraṃ vā saṅkāmeti, āpatti dukkaṭassa. Ekaṃ payogaṃ anāgate āpatti thullaccayassa. Tasmiṃ payoge āgate āpatti pārājikassa.

Gāmaṭṭhaṃ nāma bhaṇḍaṃ gāme catūhi ṭhānehi nikkhittaṃ hoti— bhūmaṭṭhaṃ, thalaṭṭhaṃ, ākāsaṭṭhaṃ, vehāsaṭṭhaṃ. Gāmaṭṭhaṃ bhaṇḍaṃ avaharissāmīti theyyacitto dutiyaṃ vā pariyesati gacchati vā, āpatti dukkaṭassa. Āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. Ṭhānā cāveti, āpatti pārājikassa.

Araññaṃ nāma yaṃ manussānaṃ pariggahitaṃ hoti, taṃ araññaṃ. Araññaṭṭhaṃ nāma bhaṇḍaṃ araññe catūhi ṭhānehi nikkhittaṃ hoti— bhūmaṭṭhaṃ, thalaṭṭhaṃ, ākāsaṭṭhaṃ, vehāsaṭṭhaṃ. Araññaṭṭhaṃ bhaṇḍaṃ avaharissāmīti theyyacitto dutiyaṃ vā pariyesati gacchati vā, āpatti dukkaṭassa. Āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. Ṭhānā cāveti, āpatti pārājikassa.

Tattha jātakaṃ kaṭṭhaṃ vā lataṃ vā tiṇaṃ vā pañcamāsakaṃ vā ati­reka­pañca­māsakaṃ vā agghanakaṃ theyyacitto āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. Ṭhānā cāveti, āpatti pārājikassa.

Udakaṃ nāma bhājanagataṃ vā hoti pokkharaṇiyā vā taḷāke vā. Theyyacitto āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. Ṭhānā cāveti, āpatti pārājikassa.

The Pali text just says “into,” and I have added “the container holding the water” for clarity.Attano bhājanaṃ pavesetvā pañcamāsakaṃ vā ati­reka­pañca­māsakaṃ vā agghanakaṃ udakaṃ theyyacitto āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. Attano bhājanagataṃ karoti, āpatti pārājikassa.

Mariyādaṃ bhindati, āpatti dukkaṭassa. Mariyādaṃ bhinditvā pañcamāsakaṃ vā ati­reka­pañca­māsakaṃ vā agghanakaṃ udakaṃ nikkhāmeti, āpatti pārājikassa. Atirekamāsakaṃ vā ūnapañ­ca­māsakaṃ vā agghanakaṃ udakaṃ nikkhāmeti, āpatti thullaccayassa. Māsakaṃ vā ūnamāsakaṃ vā agghanakaṃ udakaṃ nikkhāmeti, āpatti dukkaṭassa.

Dantapoṇaṃ chinnaṃ vā acchinnaṃ vā. Pañcamāsakaṃ vā ati­reka­pañca­māsakaṃ vā agghanakaṃ theyyacitto āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. Ṭhānā cāveti, āpatti pārājikassa.

Vanappati nāma yo manussānaṃ pariggahito hoti rukkho paribhogo. Theyyacitto chindati, pahāre pahāre āpatti dukkaṭassa. Ekaṃ pahāraṃ anāgate, āpatti thullaccayassa. Tasmiṃ pahāre āgate, āpatti pārājikassa.

Haraṇakaṃ nāma aññassa haraṇakaṃ bhaṇḍaṃ. Theyyacitto āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. Ṭhānā cāveti, āpatti pārājikassa.

Saha­bhaṇḍa­hārakaṃ padasā nessāmīti paṭhamaṃ pādaṃ saṅkāmeti, āpatti thullaccayassa. Dutiyaṃ pādaṃ saṅkāmeti, āpatti pārājikassa.

Patitaṃ bhaṇḍaṃ gahessāmīti pātāpeti, āpatti dukkaṭassa. Patitaṃ bhaṇḍaṃ pañcamāsakaṃ vā ati­reka­pañca­māsakaṃ vā agghanakaṃ theyyacitto āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. Ṭhānā cāveti, āpatti pārājikassa.

Upanidhi upanikkhittaṃ bhaṇḍaṃ. Dehi me bhaṇḍanti vuccamāno nāhaṃ gaṇhāmīti bhaṇati, āpatti dukkaṭassa. The Pali text just says that he evokes doubt in the mind of the owner, sāmikassa vimatiṃ uppādeti. That the doubt refers to the possibility of getting the goods back is supplied from the commentary, see Sp.2.350.1: ‘Dassati nu kho me no’ti sāmiko vimatiṃ uppādeti.Sāmikassa vimatiṃ uppādeti, āpatti thullaccayassa. "Sāmiko na mayhaṃ dassatīti dhuraṃ nikkhipati, āpatti pārājikassa. Dhammaṃ caranto sāmikaṃ parājeti, āpatti pārājikassa. Dhammaṃ caranto parajjati, āpatti thullaccayassa.

Suṅkaghātaṃ nāma raññā ṭhapitaṃ hoti pabbatakhaṇḍe vā nadītitthe vā gāmadvāre vā— “atra paviṭṭhassa suṅkaṃ gaṇhantū”ti.

VAR: rājaggaṃ → rājagghaṃ (bj, s1-3, pts1)

Although not explicitly stated in the Pali, the commentary, Sp.2.358.29, confirms that the value meant is the tax value: “Goods having a value to the king means: goods having a worth to the king. The meaning is: the goods because of which tax having a value of five māsakas or more is to be given to the king.” (Rājaggaṃ bhaṇḍanti: rājārahaṃ bhaṇḍaṃ; yato rañño pañcamāsakaṃ vā atirekapañcamāsakaṃ vā agghanakaṃ suṅkaṃ dātabbaṃ hoti, taṃ bhaṇḍanti attho.) Tatra pavisitvā rājaggaṃ bhaṇḍaṃ pañcamāsakaṃ vā ati­reka­pañca­māsakaṃ vā agghanakaṃ theyyacitto āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. Paṭhamaṃ pādaṃ suṅkaghātaṃ atikkāmeti, āpatti thullaccayassa. Dutiyaṃ pādaṃ atikkāmeti, āpatti pārājikassa.

Antosuṅkaghāte ṭhito bahi­suṅ­kaghātaṃ pāteti, āpatti pārājikassa.

Suṅkaṃ pariharati, āpatti dukkaṭassa.

Pāṇo nāma manussapāṇo vuccati. Theyyacitto āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. Ṭhānā cāveti, āpatti pārājikassa.

Padasā nessāmīti paṭhamaṃ pādaṃ saṅkāmeti, āpatti thullaccayassa. Dutiyaṃ pādaṃ saṅkāmeti, āpatti pārājikassa.

Apadaṃ nāma ahi macchā. Pañcamāsakaṃ vā ati­reka­pañca­māsakaṃ vā agghanakaṃ theyyacitto āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. Ṭhānā cāveti, āpatti pārājikassa.

Dvipadaṃ nāma manussā, pakkhajātā. Theyyacitto āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. Ṭhānā cāveti, āpatti pārājikassa.

Padasā nessāmīti paṭhamaṃ pādaṃ saṅkāmeti, āpatti thullaccayassa. Dutiyaṃ pādaṃ saṅkāmeti, āpatti pārājikassa.

Catuppadaṃ nāma— hatthī assā oṭṭhā goṇā gadrabhā pasukā. Theyyacitto āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. Ṭhānā cāveti, āpatti pārājikassa.

Padasā nessāmīti paṭhamaṃ pādaṃ saṅkāmeti, āpatti thullaccayassa. Dutiyaṃ pādaṃ saṅkāmeti, āpatti thullaccayassa. Tatiyaṃ pādaṃ saṅkāmeti, āpatti thullaccayassa. Catutthaṃ pādaṃ saṅkāmeti, āpatti pārājikassa.

Bahuppadaṃ nāma— vicchikā satapadī uccāliṅ­ga­pāṇakā. Pañcamāsakaṃ vā ati­reka­pañca­māsakaṃ vā agghanakaṃ theyyacitto āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. Ṭhānā cāveti, āpatti pārājikassa.

Padasā nessāmīti saṅkāmeti, pade pade āpatti thullaccayassa. Pacchimaṃ pādaṃ saṅkāmeti, āpatti pārājikassa.

Ocarako nāma bhaṇḍaṃ ocaritvā ācikkhati— “itthannāmaṃ bhaṇḍaṃ avaharā”ti, āpatti dukkaṭassa. So taṃ bhaṇḍaṃ avaharati, āpatti ubhinnaṃ pārājikassa.

Oṇirakkho nāma āhaṭaṃ bhaṇḍaṃ gopento pañcamāsakaṃ vā ati­reka­pañca­māsakaṃ vā agghanakaṃ theyyacitto āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. Ṭhānā cāveti, āpatti pārājikassa.

Saṃvidāvahāro nāma sambahulā saṃvidahitvā eko bhaṇḍaṃ avaharati, āpatti sabbesaṃ pārājikassa.

Saṅketakammaṃ nāma saṅketaṃ karoti— “purebhattaṃ vā pacchābhattaṃ vā rattiṃ vā divā vā tena saṅketena taṃ bhaṇḍaṃ avaharā”ti, āpatti dukkaṭassa. Tena saṅketena taṃ bhaṇḍaṃ avaharati, āpatti ubhinnaṃ pārājikassa. Taṃ saṅketaṃ pure vā pacchā vā taṃ bhaṇḍaṃ avaharati, mūlaṭṭhassa anāpatti. Avahārakassa āpatti pārājikassa.

Nimittakammaṃ nāma nimittaṃ karoti. Akkhiṃ vā nikhaṇissāmi bhamukaṃ vā ukkhipissāmi sīsaṃ vā ukkhipissāmi, tena nimittena taṃ bhaṇḍaṃ avaharāti, āpatti dukkaṭassa. Tena nimittena taṃ bhaṇḍaṃ avaharati, āpatti ubhinnaṃ pārājikassa. Taṃ nimittaṃ pure vā pacchā vā taṃ bhaṇḍaṃ avaharati, mūlaṭṭhassa anāpatti. Avahārakassa āpatti pārājikassa.

Bhikkhu bhikkhuṃ āṇāpeti— “itthannāmaṃ bhaṇḍaṃ avaharā”ti, āpatti dukkaṭassa. So taṃ maññamāno taṃ avaharati, āpatti ubhinnaṃ pārājikassa.

Bhikkhu bhikkhuṃ āṇāpeti— “itthannāmaṃ bhaṇḍaṃ avaharā”ti, āpatti dukkaṭassa. So taṃ maññamāno aññaṃ avaharati, mūlaṭṭhassa anāpatti. Avahārakassa āpatti pārājikassa.

Bhikkhu bhikkhuṃ āṇāpeti— “itthannāmaṃ bhaṇḍaṃ avaharā”ti, āpatti dukkaṭassa. So aññaṃ maññamāno taṃ avaharati, āpatti ubhinnaṃ pārājikassa.

Bhikkhu bhikkhuṃ āṇāpeti— “itthannāmaṃ bhaṇḍaṃ avaharā”ti, āpatti dukkaṭassa. So aññaṃ maññamāno aññaṃ avaharati, mūlaṭṭhassa anāpatti. Avahārakassa āpatti pārājikassa.


Bhikkhu bhikkhuṃ āṇāpeti— “itthannāmassa pāvada—‘itthannāmo itthannāmassa pāvadatu—itthannāmo itthannāmaṃ bhaṇḍaṃ avaharatū’”ti, āpatti dukkaṭassa. So itarassa āroceti, āpatti dukkaṭassa. Avahārako paṭiggaṇhāti, mūlaṭṭhassa āpatti thullaccayassa. So taṃ bhaṇḍaṃ avaharati, āpatti sabbesaṃ pārājikassa.

Bhikkhu bhikkhuṃ āṇāpeti— “itthannāmassa pāvada—‘itthannāmo itthannāmassa pāvadatu—itthannāmo itthannāmaṃ bhaṇḍaṃ avaharatū’”ti, āpatti dukkaṭassa. So aññaṃ āṇāpeti, āpatti dukkaṭassa. Avahārako paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa. So taṃ bhaṇḍaṃ avaharati, mūlaṭṭhassa anāpatti. Āṇāpakassa ca avahārakassa ca āpatti pārājikassa.


Bhikkhu bhikkhuṃ āṇāpeti— “itthannāmaṃ bhaṇḍaṃ avaharā”ti, āpatti dukkaṭassa. So gantvā puna paccāgacchati— “nāhaṃ sakkomi taṃ bhaṇḍaṃ avaharitun”ti. So puna āṇāpeti— “yadā sakkosi tadā taṃ bhaṇḍaṃ avaharā”ti, āpatti dukkaṭassa. So taṃ bhaṇḍaṃ avaharati, āpatti ubhinnaṃ pārājikassa.

Bhikkhu bhikkhuṃ āṇāpeti— “itthannāmaṃ bhaṇḍaṃ avaharā”ti, āpatti dukkaṭassa. So āṇāpetvā vippaṭisārī na sāveti— “mā avaharī”ti. So taṃ bhaṇḍaṃ avaharati, āpatti ubhinnaṃ pārājikassa.

Bhikkhu bhikkhuṃ āṇāpeti— “itthannāmaṃ bhaṇḍaṃ avaharā”ti, āpatti dukkaṭassa. So āṇāpetvā vippaṭisārī sāveti— “mā avaharī”ti. So “āṇatto ahaṃ tayā”ti, taṃ bhaṇḍaṃ avaharati, mūlaṭṭhassa anāpatti. Avahārakassa āpatti pārājikassa.

Bhikkhu bhikkhuṃ āṇāpeti— “itthannāmaṃ bhaṇḍaṃ avaharā”ti, āpatti dukkaṭassa. So āṇāpetvā vippaṭisārī sāveti— “mā avaharī”ti.

VAR: sādhū”ti → suṭṭhūti (bj, pts1, mr)

So “sādhū”ti? Oramati, ubhinnaṃ anāpatti.

Pañcahi ākārehi adinnaṃ ādiyantassa āpatti pārājikassa— paraparig­gahi­tañca hoti, paraparig­gahi­ta­saññī ca, garuko ca hoti parikkhāro, pañcamāsako vā ati­reka­pañca­māsako vā, theyyacittañca paccupaṭṭhitaṃ hoti. theyyacittañca paccupaṭṭhitaṃ hoti. Āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. Ṭhānā cāveti, āpatti pārājikassa.

Pañcahi ākārehi adinnaṃ ādiyantassa āpatti thullaccayassa— paraparig­gahi­tañca hoti, paraparig­gahi­ta­saññī ca, lahuko ca hoti parikkhāro, atirekamāsako vā ūnapañcamāsako vā, theyyacittañca paccupaṭṭhitaṃ hoti. theyyacittañca paccupaṭṭhitaṃ hoti. Āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti dukkaṭassa. Ṭhānā cāveti, āpatti thullaccayassa.

Pañcahi ākārehi adinnaṃ ādiyantassa āpatti dukkaṭassa. Paraparig­gahi­tañca hoti, paraparig­gahi­ta­saññī ca, lahuko ca hoti parikkhāro, māsako vā ūnamāsako vā, theyyacittañca paccupaṭṭhitaṃ hoti. Āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti dukkaṭassa. Ṭhānā cāveti, āpatti dukkaṭassa.


Chahi ākārehi adinnaṃ ādiyantassa āpatti pārājikassa. Na ca sakasaññī, na ca vissāsaggāhī, na ca tāvakālikaṃ, garuko ca hoti parikkhāro, pañcamāsako vā ati­reka­pañca­māsako vā, theyyacittañca paccupaṭṭhitaṃ hoti. Āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. Ṭhānā cāveti, āpatti pārājikassa.

Chahi ākārehi adinnaṃ ādiyantassa āpatti thullaccayassa. Na ca sakasaññī, na ca vissāsaggāhī, na ca tāvakālikaṃ, lahuko ca hoti parikkhāro atirekamāsako vā ūnapañcamāsako vā, theyyacittañca paccupaṭṭhitaṃ hoti. Āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti dukkaṭassa. Ṭhānā cāveti, āpatti thullaccayassa.

Chahi ākārehi adinnaṃ ādiyantassa āpatti dukkaṭassa. Na ca sakasaññī, na ca vissāsaggāhī, na ca tāvakālikaṃ, lahuko ca hoti parikkhāro, māsako vā ūnamāsako vā, theyyacittañca paccupaṭṭhitaṃ hoti. Āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti dukkaṭassa. Ṭhānā cāveti, āpatti dukkaṭassa.


Pañcahi ākārehi adinnaṃ ādiyantassa āpatti dukkaṭassa. Na ca paraparig­gahi­taṃ hoti, paraparig­gahi­ta­saññī ca, garuko ca hoti parikkhāro, pañcamāsako vā ati­reka­pañca­māsako vā, theyyacittañca paccupaṭṭhitaṃ hoti. Āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti dukkaṭassa. Ṭhānā cāveti, āpatti dukkaṭassa.

Pañcahi ākārehi adinnaṃ ādiyantassa āpatti dukkaṭassa. Na ca paraparig­gahi­taṃ hoti, paraparig­gahi­ta­saññī ca, lahuko ca hoti parikkhāro, atirekamāsako vā ūnapañcamāsako vā, theyyacittañca paccupaṭṭhitaṃ hoti. Āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti dukkaṭassa. Ṭhānā cāveti, āpatti dukkaṭassa.

Pañcahi ākārehi adinnaṃ ādiyantassa āpatti dukkaṭassa. Na ca paraparig­gahi­taṃ hoti, paraparig­gahi­ta­saññī ca, lahuko ca hoti parikkhāro, māsako vā ūnamāsako vā, theyyacittañca paccupaṭṭhitaṃ hoti. Āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti dukkaṭassa. Ṭhānā cāveti, āpatti dukkaṭassa.

Anāpatti—

VAR: sasaññissa → sakasaññissa (bj, s1-3, pts1) | sasaññassa (si)

sasaññissa, vissāsaggāhe, tāvakālike, petapariggahe, tiracchā­na­gata­parig­gahe, paṃsu­kūla­saññissa, ummattakassa,

VAR: khittacittassa vedanāṭṭassa → etthantare pāṭho sī , syā1-3, pā1 potthakesu

khittacittassa vedanāṭṭassa ādi­kammi­kas­sāti.

Adinnādānamhi paṭha­ma­bhā­ṇavāro niṭṭhito.


2.1. Vinīta­vatthu­uddāna­gāthā

Rajakehi pañca akkhātā,
caturo attharaṇehi ca;
Andhakārena ve pañca,
pañca hāraṇakena ca.

Niruttiyā pañca akkhātā,
vātehi apare duve;
Asambhinne kusāpāto,

VAR: jantaggena → jantāgharena (s1-3) | jantagghena (pts1)


jantaggena sahā dasa.

Vighāsehi pañca akkhātā,
pañca ceva amūlakā;

VAR: kuramaṃsañca → kūramaṃsañca (s1-3) | kuru-maṃsañ ca (pts1)


Dubbhikkhe kuramaṃsañca,
pūva­sak­kha­li­modakā.

VAR: Cha­parik­khā­ra­thavikā → saparik­khā­ra­thavi­kaṃ (bj) | saparik­khā­ra­thavikā (s1-3, pts1)

Cha­parik­khā­ra­thavikā,
bhisivaṃsā na nikkhame;
Khādanīyañca vissāsaṃ,
sasaññāyapare duve.

Satta nāvaharāmāti,
satta ceva avāharuṃ;
Saṃghassa avaharuṃ satta,
pupphehi apare duve.

Tayo ca vuttavādino,
maṇi tīṇi atikkame;
Sūkarā ca migā macchā,
yānañcāpi pavattayi.

Duve pesī duve dārū,
paṃsukūlaṃ duve dakā;
"Anu­pubba­vidhā­nena,
tadañño na paripūrayi.

Sāvatthiyā caturo muṭṭhī,
dve vighāsā duve tiṇā;
Saṃghassa bhājayuṃ satta,
satta ceva assāmikā.

VAR: Dārudakā → dārudakaṃ (bj) | dārūdakā (s2, s3)

Dārudakā mattikā dve tiṇāni,

VAR: avahāsi seyyaṃ → avahāsiseyyuṃ (bj) | avahāsi theyyaṃ (pts1)


Saṃghassa satta avahāsi seyyaṃ;
Sassāmikaṃ na cāpi nīhareyya,
Hareyya sassāmikaṃ tāvakālikaṃ.

Campā rājagahe ceva,
vesāliyā ca ajjuko;
Bārāṇasī ca kosambī,
sāgalā daḷhikena cāti.

2.2. Vinītavatthu

Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū raja­kattha­ra­ṇaṃ gantvā rajaka­bhaṇḍi­kaṃ avahariṃsu. Tesaṃ kukkuccaṃ ahosi— “bhagavatā sikkhāpadaṃ paññattaṃ. Kacci nu kho mayaṃ pārājikaṃ āpattiṃ āpannā”ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. “Āpattiṃ tumhe, bhikkhave, āpannā pārājikan”ti. (1)


Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu raja­kattha­ra­ṇaṃ gantvā mahagghaṃ dussaṃ passitvā theyyacittaṃ uppādesi. Tassa kukkuccaṃ ahosi— “bhagavatā sikkhāpadaṃ paññattaṃ, kacci nu kho ahaṃ pārājikaṃ āpattiṃ āpanno”ti? Bhagavato etamatthaṃ ārocesi. “Anāpatti, bhikkhu, cittuppāde”ti. (2)


Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu raja­kattha­ra­ṇaṃ gantvā mahagghaṃ dussaṃ passitvā theyyacitto āmasi. Tassa kukkuccaṃ ahosi … pe … “anāpatti, bhikkhu, pārājikassa. Āpatti dukkaṭassā”ti. (3)


Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu raja­kattha­ra­ṇaṃ gantvā mahagghaṃ dussaṃ passitvā theyyacitto phandāpesi. Tassa kukkuccaṃ ahosi … pe … “anāpatti, bhikkhu, pārājikassa. Āpatti thullaccayassā”ti. (4)


Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu raja­kattha­ra­ṇaṃ gantvā mahagghaṃ dussaṃ passitvā theyyacitto ṭhānā cāvesi. Tassa kukkuccaṃ ahosi … pe … “āpattiṃ tvaṃ, bhikkhu, āpanno pārājikan”ti. (5)


Tena kho pana samayena aññataro piṇḍacāriko bhikkhu mahagghaṃ utta­rattha­ra­ṇaṃ passitvā theyyacittaṃ uppādesi … pe … theyyacitto āmasi … pe … theyyacitto phandāpesi … pe … theyyacitto ṭhānā cāvesi. Tassa kukkuccaṃ ahosi … pe … “āpattiṃ tvaṃ, bhikkhu, āpanno pārājikan”ti. (6–‍9)


Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu divā bhaṇḍaṃ passitvā nimittaṃ akāsi— “rattiṃ avaharissāmī”ti. So taṃ maññamāno taṃ avahari … pe … taṃ maññamāno aññaṃ avahari … pe … aññaṃ maññamāno taṃ avahari … pe … aññaṃ maññamāno aññaṃ avahari. Tassa kukkuccaṃ ahosi … pe … “āpattiṃ tvaṃ, bhikkhu, āpanno pārājikan”ti. (10–‍13)

Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu divā bhaṇḍaṃ passitvā nimittaṃ akāsi— “rattiṃ avaharissāmī”ti. So taṃ maññamāno attano bhaṇḍaṃ avahari. Tassa kukkuccaṃ ahosi … pe … “anāpatti, bhikkhu, pārājikassa. Āpatti dukkaṭassā”ti. (14)


Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu aññassa bhaṇḍaṃ haranto sīse bhāraṃ theyyacitto āmasi … pe … theyyacitto phandāpesi … pe … theyyacitto khandhaṃ oropesi … pe …

khandhe bhāraṃ theyyacitto āmasi … pe … theyyacitto phandāpesi … pe … theyyacitto kaṭiṃ oropesi … pe …

kaṭiyā bhāraṃ theyyacitto āmasi … pe … theyyacitto phandāpesi … pe … theyyacitto hatthena aggahesi … pe …

hatthe bhāraṃ theyyacitto bhūmiyaṃ nikkhipi … pe … theyyacitto bhūmito aggahesi. Tassa kukkuccaṃ ahosi … pe … “āpattiṃ tvaṃ, bhikkhu, āpanno pārājikan”ti. (15–‍25)


Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu ajjhokāse cīvaraṃ pattharitvā vihāraṃ pāvisi. Aññataro bhikkhu— “māyidaṃ cīvaraṃ nassī”ti, paṭisāmesi. So nikkhamitvā taṃ bhikkhuṃ pucchi— “āvuso, mayhaṃ cīvaraṃ kena avahaṭan”ti? So evamāha— “mayā avahaṭan”ti. “So taṃ ādiyi, assamaṇosi tvan”ti. Tassa kukkuccaṃ ahosi … pe …. Bhagavato etamatthaṃ ārocesi. “Kiṃcitto tvaṃ, bhikkhū”ti?

“Niruttipatho ahaṃ, bhagavā”ti.

“Anāpatti, bhikkhu, niruttipathe”ti. (26)


Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu pīṭhe cīvaraṃ nikkhipitvā. Pīṭhe nisīdanaṃ nikkhipitvā … I have added one set of ellipses points that seems to be missing from the Pali of MS.1.302.heṭṭhāpīṭhe pattaṃ nikkhipitvā vihāraṃ pāvisi. Aññataro bhikkhu— “māyaṃ patto nassī”ti paṭisāmesi. So nikkhamitvā taṃ bhikkhuṃ pucchi— “āvuso, mayhaṃ patto kena avahaṭo”ti? So evamāha— “mayā avahaṭo”ti. So taṃ ādiyi, “assamaṇosi tvan”ti. Tassa kukkuccaṃ ahosi … pe … “anāpatti, bhikkhu, niruttipathe”ti. (27–‍29)


Tena kho pana samayena aññatarā bhikkhunī vatiyā cīvaraṃ pattharitvā vihāraṃ pāvisi. Aññatarā bhikkhunī— “māyidaṃ cīvaraṃ nassī”ti paṭisāmesi. Sā nikkhamitvā taṃ bhikkhuniṃ pucchi— “ayye, mayhaṃ cīvaraṃ kena avahaṭan”ti? Sā evamāha— “mayā avahaṭan”ti. “Sā taṃ ādiyi, assamaṇīsi tvan”ti. Tassā kukkuccaṃ ahosi … pe …. Atha kho sā bhikkhunī bhikkhunīnaṃ etamatthaṃ ārocesi. Bhikkhuniyo bhikkhūnaṃ etamatthaṃ ārocesuṃ. Bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ … pe … “anāpatti, bhikkhave, niruttipathe”ti. (30)


Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu vāta­maṇḍa­li­kāya ukkhittaṃ sāṭakaṃ passitvā sāmikānaṃ dassāmīti, aggahesi. Sāmikā taṃ bhikkhuṃ codesuṃ— “assamaṇosi tvan”ti. Tassa kukkuccaṃ ahosi … pe … “kiṃcitto tvaṃ, bhikkhū”ti?

“Atheyyacitto ahaṃ, bhagavā”ti.

“Anāpatti, bhikkhu, atheyya­cittassā”ti. (31)


Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu vāta­maṇḍa­li­kāya ukkhittaṃ veṭhanaṃ passitvā— “pure sāmikā passantī”ti theyyacitto aggahesi. Sāmikā taṃ bhikkhuṃ codesuṃ— “assamaṇosi tvan”ti. Tassa kukkuccaṃ ahosi … pe … “āpattiṃ tvaṃ, bhikkhu, āpanno pārājikan”ti. (32)


Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu susānaṃ gantvā abhinne sarīre paṃsukūlaṃ aggahesi. Tasmiñca sarīre peto adhivattho hoti. Atha kho so peto taṃ bhikkhuṃ etadavoca— “mā, bhante, mayhaṃ sāṭakaṃ aggahesī”ti. So bhikkhu anādiyanto agamāsi. Atha kho taṃ sarīraṃ uṭṭhahitvā tassa bhikkhuno piṭṭhito piṭṭhito anubandhi. Atha kho so bhikkhu vihāraṃ pavisitvā dvāraṃ thakesi. Atha kho taṃ sarīraṃ tattheva paripati. Tassa kukkuccaṃ ahosi … pe … “anāpatti, bhikkhu, pārājikassa. Na ca, bhikkhave, abhinne sarīre paṃsukūlaṃ gahetabbaṃ. Yo gaṇheyya, āpatti dukkaṭassā”ti. (33)


Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu saṃghassa cīvare bhājīyamāne theyyacitto kusaṃ saṅkāmetvā cīvaraṃ aggahesi. Tassa kukkuccaṃ ahosi … pe … “āpattiṃ tvaṃ, bhikkhu, āpanno pārājikan”ti. (34)


Tena kho pana samayena āyasmā ānando jantāghare aññatarassa bhikkhuno antaravāsakaṃ attano maññamāno nivāsesi. Atha kho so bhikkhu āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca— “kissa me tvaṃ, āvuso ānanda, antaravāsakaṃ nivāsesī”ti?

“Sakasaññī ahaṃ, āvuso”ti.

Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. “Anāpatti, bhikkhave, sakasaññissā”ti. (35)


Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū gijjhakūṭā pabbatā orohantā sīhavighāsaṃ passitvā pacāpetvā paribhuñjiṃsu. Tesaṃ kukkuccaṃ ahosi … pe … “anāpatti, bhikkhave, sīhavighāse”ti. (36)


Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū gijjhakūṭā pabbatā orohantā byag­gha­vighā­saṃ passitvā … dīpivighāsaṃ passitvā … tarac­cha­vighā­saṃ passitvā … kokavighāsaṃ passitvā pacāpetvā paribhuñjiṃsu. Tesaṃ kukkuccaṃ ahosi … pe … “anāpatti, bhikkhave, tiracchā­na­gata­parig­gahe”ti. (37–‍40)


Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu saṃghassa odane bhājīyamāne— “aparassa bhāgaṃ dehī”ti amūlakaṃ aggahesi. Tassa kukkuccaṃ ahosi … pe … “anāpatti, bhikkhu, pārājikassa. Āpatti sam­pajā­na­musā­vāde pācittiyassā”ti. (41)


Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu saṃghassa khādanīye bhājīyamāne … saṃghassa pūve bhājīyamāne … saṃghassa ucchumhi bhājīyamāne … saṃghassa timbarūsake bhājīyamāne— “aparassa bhāgaṃ dehī”ti amūlakaṃ aggahesi. Tassa kukkuccaṃ ahosi … pe …. “Anāpatti, bhikkhu, pārājikassa. Āpatti sam­pajā­na­musā­vāde pācittiyassā”ti. (42–‍45)


Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu dubbhikkhe odanīyagharaṃ pavisitvā pattapūraṃ odanaṃ theyyacitto avahari. Tassa kukkuccaṃ ahosi … pe … “āpattiṃ tvaṃ, bhikkhu, āpanno pārājikan”ti. (46)

VAR: sūnagharaṃ → sūnāgharaṃ (bj)


Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu dubbhikkhe sūnagharaṃ pavisitvā pattapūraṃ maṃsaṃ theyyacitto avahari. Tassa kukkuccaṃ ahosi … pe … “āpattiṃ tvaṃ, bhikkhu, āpanno pārājikan”ti. (47)


Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu dubbhikkhe pūvagharaṃ pavisitvā pattapūraṃ pūvaṃ theyyacitto avahari … pe … pattapūrā sakkhaliyo theyyacitto avahari … pe … pattapūre modake theyyacitto avahari. Tassa kukkuccaṃ ahosi … pe … “āpattiṃ tvaṃ, bhikkhu, āpanno pārājikan”ti. (48–‍50)


Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu divā parikkhāraṃ passitvā nimittaṃ akāsi— “rattiṃ avaharissāmī”ti. So taṃ maññamāno taṃ avahari … pe … taṃ maññamāno aññaṃ avahari … pe … aññaṃ maññamāno taṃ avahari … pe … aññaṃ maññamāno aññaṃ avahari. Tassa kukkuccaṃ ahosi … pe … “āpattiṃ tvaṃ, bhikkhu, āpanno pārājikan”ti. (51–‍54)


Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu divā parikkhāraṃ passitvā nimittaṃ akāsi— “rattiṃ avaharissāmī”ti. So taṃ maññamāno attano parikkhāraṃ avahari. Tassa kukkuccaṃ ahosi … pe … “anāpatti, bhikkhu, pārājikassa. Āpatti dukkaṭassā”ti. (55)


Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu pīṭhe thavikaṃ passitvā— “ito gaṇhanto pārājiko bhavissāmī”ti saha pīṭhakena saṅkāmetvā aggahesi. Tassa kukkuccaṃ ahosi … pe … “āpattiṃ tvaṃ, bhikkhu, āpanno pārājikan”ti. (56)


Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu saṃghassa bhisiṃ theyyacitto avahari. Tassa kukkuccaṃ ahosi … pe … “āpattiṃ tvaṃ, bhikkhu, āpanno pārājikan”ti. (57)


Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu cīvaravaṃse cīvaraṃ theyyacitto avahari. Tassa kukkuccaṃ ahosi … pe … “āpattiṃ tvaṃ, bhikkhu, āpanno pārājikan”ti. (58)


Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu vihāre cīvaraṃ avaharitvā— “ito nikkhamanto pārājiko bhavissāmī”ti vihārā na nikkhami … pe … bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

VAR: Nikkhami → nikkhameyya (bj, s1-3, pts1)VAR: nikkhami → nikkhameyya (bj, s1-3, pts1)

“Nikkhami vā so, bhikkhave, moghapuriso na vā nikkhami, āpatti pārājikassā”ti. (59)


Tena kho pana samayena dve bhikkhū sahāyakā honti. Eko bhikkhu gāmaṃ piṇḍāya pāvisi. Dutiyo bhikkhu saṃghassa khādanīye bhājīyamāne sahāyakassa bhāgaṃ gahetvā. tassa vissasanto paribhuñji. So jānitvā taṃ codesi— “assamaṇosi tvan”ti. Tassa kukkuccaṃ ahosi … pe …

“kiṃcitto tvaṃ, bhikkhū”ti?

“Vissāsaggāho ahaṃ, bhagavā”ti.

“Anāpatti, bhikkhu, vissāsaggāhe”ti. (60)


Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū cīvarakammaṃ karonti. Saṃghassa khādanīye bhājīyamāne sabbesaṃ paṭivisā āharitvā upanikkhittā honti. Aññataro bhikkhu aññatarassa bhikkhuno paṭivisaṃ attano maññamāno paribhuñji. So jānitvā taṃ codesi— “assamaṇosi tvan”ti. Tassa kukkuccaṃ ahosi … pe …

“kiṃcitto tvaṃ, bhikkhū”ti?

“Sakasaññī ahaṃ, bhagavā”ti.

“Anāpatti, bhikkhu, sakasaññissā”ti. (61)


Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū cīvarakammaṃ karonti. Saṃghassa khādanīye bhājīyamāne aññatarassa bhikkhuno pattena aññatarassa bhikkhuno paṭiviso āharitvā upanikkhitto hoti. Pattasāmiko bhikkhu attano maññamāno paribhuñji. So jānitvā taṃ codesi— “assamaṇosi tvan”ti. Tassa kukkuccaṃ ahosi … pe … “anāpatti, bhikkhu, sakasaññissā”ti. (62)


Tena kho pana samayena ambacorakā ambaṃ pātetvā bhaṇḍikaṃ ādāya agamaṃsu. Sāmikā te corake anubandhiṃsu. Corakā sāmike passitvā bhaṇḍikaṃ pātetvā palāyiṃsu. Bhikkhū paṃsu­kūla­saññino paṭiggahāpetvā paribhuñjiṃsu. Sāmikā te bhikkhū codesuṃ— “assamaṇāttha tumhe”ti. Tesaṃ kukkuccaṃ ahosi … pe … bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

“Kiṃcittā tumhe, bhikkhave”ti?

“Paṃsu­kūla­saññino mayaṃ, bhagavā”ti.

“Anāpatti, bhikkhave, paṃsu­kūla­saññissā”ti. (63)


Tena kho pana samayena jambucorakā … labujacorakā … panasacorakā … ­tālapak­ka­corakā … ucchucorakā … tim­barū­saka­corakā timbarūsake uccinitvā bhaṇḍikaṃ ādāya agamaṃsu. Sāmikā te corake anubandhiṃsu. Corakā sāmike passitvā bhaṇḍikaṃ pātetvā palāyiṃsu. Bhikkhū paṃsu­kūla­saññino paṭiggahāpetvā paribhuñjiṃsu. Sāmikā te bhikkhū codesuṃ— “assamaṇāttha tumhe”ti. Tesaṃ kukkuccaṃ ahosi … pe … “anāpatti, bhikkhave, paṃsu­kūla­saññissā”ti. (64–‍69)


Tena kho pana samayena ambacorakā ambaṃ pātetvā bhaṇḍikaṃ ādāya agamaṃsu. Sāmikā te corake anubandhiṃsu. Corakā sāmike passitvā bhaṇḍikaṃ pātetvā palāyiṃsu. Bhikkhū—“pure sāmikā passantī”ti, theyyacittā paribhuñjiṃsu. Sāmikā te bhikkhū codesuṃ— “assamaṇāttha tumhe”ti. Tesaṃ kukkuccaṃ ahosi … pe … “āpattiṃ tumhe, bhikkhave, āpannā pārājikan”ti. (70)


Tena kho pana samayena jambucorakā … labujacorakā … panasacorakā … ­tālapak­ka­corakā … ucchucorakā … tim­barū­saka­corakā timbarūsake uccinitvā bhaṇḍikaṃ ādāya agamaṃsu. Sāmikā te corake anubandhiṃsu. Corakā sāmike passitvā bhaṇḍikaṃ pātetvā palāyiṃsu. Bhikkhū—“pure sāmikā passantī”ti, theyyacittā paribhuñjiṃsu. Sāmikā te bhikkhū codesuṃ— “assamaṇāttha tumhe”ti. Tesaṃ kukkuccaṃ ahosi … pe … “āpattiṃ tumhe, bhikkhave, āpannā pārājikan”ti. (71–‍76)


Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu saṃghassa ambaṃ theyyacitto avahari … saṃghassa jambuṃ … saṃghassa labujaṃ … saṃghassa panasaṃ … saṃghassa tālapakkaṃ … saṃghassa ucchuṃ … saṃghassa timbarūsakaṃ theyyacitto avahari. Tassa kukkuccaṃ ahosi … pe … “āpattiṃ tvaṃ, bhikkhu, āpanno pārājikan”ti. (77–‍83)


Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu pupphārāmaṃ gantvā ocitaṃ pupphaṃ pañca­mā­saggha­nakaṃ theyyacitto avahari. Tassa kukkuccaṃ ahosi … pe … “āpattiṃ tvaṃ, bhikkhu, āpanno pārājikan”ti. (84)


Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu pupphārāmaṃ gantvā pupphaṃ ocinitvā pañca­mā­saggha­nakaṃ theyyacitto avahari. Tassa kukkuccaṃ ahosi … pe … “āpattiṃ tvaṃ, bhikkhu, āpanno pārājikan”ti. (85)


Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu gāmakaṃ gacchanto aññataraṃ bhikkhuṃ etadavoca— Āvuso tuyhaṃ upaṭṭhākakulaṃ vutto vajjemīti. The unusual expression vutto vajjemi recurs in the next two cases. Vajjemi is apparently an optative formation from vadāmi, “I could say,” whereas vutto seems to be the past participle of vuccati, “spoken to,” the overall meaning being, “I, (having been) spoken to, could say to the family that supports you.” The idea conveyed seems to be the taking of a message, and this is reinforced by the commentary: Tava vacanena vadāmīti attho, “The meaning is, ‘I will speak your statement.’”“āvuso, tuyhaṃ upaṭṭhākakulaṃ vutto vajjemī”ti. So gantvā ekaṃ sāṭakaṃ āharāpetvā attanā paribhuñji. So jānitvā taṃ codesi— “assamaṇosi tvan”ti. Tassa kukkuccaṃ ahosi … pe … “anāpatti, bhikkhu, pārājikassa. Na ca, bhikkhave, vutto vajjemīti vattabbo. Yo vadeyya, āpatti dukkaṭassā”ti. (86)


Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu gāmakaṃ gacchati. Aññataro bhikkhu taṃ bhikkhuṃ etadavoca— “āvuso, mayhaṃ upaṭṭhākakulaṃ vutto vajjehī”ti. So gantvā yugasāṭakaṃ āharāpetvā ekaṃ attanā paribhuñji, ekaṃ tassa bhikkhuno adāsi. So jānitvā taṃ codesi— “assamaṇosi tvan”ti. Tassa kukkuccaṃ ahosi … pe … “anāpatti, bhikkhu, pārājikassa. Na ca, bhikkhave, vutto vajjehīti vattabbo. Yo vadeyya, āpatti dukkaṭassā”ti. (87)


Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu gāmakaṃ gacchanto aññataraṃ bhikkhuṃ etadavoca— “āvuso, tuyhaṃ upaṭṭhākakulaṃ vutto vajjemī”ti. Sopi evamāha— “vutto vajjehī”ti. So gantvā āḷhakaṃ sappiṃ tulaṃ guḷaṃ doṇaṃ taṇḍulaṃ āharāpetvā attanā paribhuñji. So jānitvā taṃ codesi— “assamaṇosi tvan”ti. Tassa kukkuccaṃ ahosi … pe … “anāpatti, bhikkhu, pārājikassa. Na ca, bhikkhave, vutto vajjemīti vattabbo, na ca vutto vajjehīti vattabbo. Yo vadeyya, āpatti dukkaṭassā”ti. (88)


Tena kho pana samayena aññataro puriso mahagghaṃ maṇiṃ ādāya aññatarena bhikkhunā saddhiṃ addhā­na­maggap­paṭi­panno hoti. Atha kho so puriso suṅkaṭṭhānaṃ passitvā tassa bhikkhuno ajānantassa thavikāya maṇiṃ pakkhipitvā suṅkaṭṭhānaṃ atikkamitvā aggahesi. Tassa kukkuccaṃ ahosi … pe …

“kiṃcitto tvaṃ, bhikkhū”ti?

“Nāhaṃ, bhagavā, jānāmī”ti.

“Anāpatti, bhikkhu, ajānantassā”ti. (89)


Tena kho pana samayena aññataro puriso mahagghaṃ maṇiṃ ādāya aññatarena bhikkhunā saddhiṃ addhā­na­maggap­paṭi­panno hoti. Atha kho so puriso suṅkaṭṭhānaṃ passitvā gilānālayaṃ karitvā attano bhaṇḍikaṃ tassa bhikkhuno adāsi. Atha kho so puriso suṅkaṭṭhānaṃ atikkamitvā taṃ bhikkhuṃ etadavoca— “āhara me, bhante, bhaṇḍikaṃ; nāhaṃ akallako”ti.

“Kissa pana tvaṃ, āvuso, evarūpaṃ akāsī”ti?

Atha kho so puriso tassa bhikkhuno etamatthaṃ ārocesi. Tassa kukkuccaṃ ahosi … pe … “kiṃcitto tvaṃ, bhikkhū”ti? “Nāhaṃ, bhagavā, jānāmī”ti. “Anāpatti, bhikkhu, ajānantassā”ti. (90)


Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu satthena saddhiṃ addhā­na­maggap­paṭi­panno hoti. Aññataro puriso taṃ bhikkhuṃ āmisena upalāpetvā suṅkaṭṭhānaṃ passitvā mahagghaṃ maṇiṃ tassa bhikkhuno adāsi— “imaṃ, bhante, maṇiṃ suṅkaṭṭhānaṃ atikkāmehī”ti. Atha kho so bhikkhu taṃ maṇiṃ suṅkaṭṭhānaṃ atikkāmesi. Tassa kukkuccaṃ ahosi … pe … “āpattiṃ tvaṃ, bhikkhu, āpanno pārājikan”ti. (91)


Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu pāse bandhaṃ sūkaraṃ kāruññena muñci. Tassa kukkuccaṃ ahosi … pe … “kiṃcitto tvaṃ, bhikkhū”ti?

“­Kāruñ­ñā­dhip­pāyo ahaṃ, bhagavā”ti.

“Anāpatti, bhikkhu, kāruñ­ñādhip­pāyassā”ti. (92)


Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu pāse bandhaṃ sūkaraṃ— “pure sāmikā passantī”ti, theyyacitto muñci. Tassa kukkuccaṃ ahosi … pe … “āpattiṃ tvaṃ, bhikkhu, āpanno pārājikan”ti. (93)


Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu pāse bandhaṃ migaṃ kāruññena muñci … pāse bandhaṃ migaṃ— “pure sāmikā passantī”ti, theyyacitto muñci … kumine bandhe macche kāruññena muñci … kumine bandhe macche— “pure sāmikā passantī”ti theyyacitto muñci. Tassa kukkuccaṃ ahosi … pe … “āpattiṃ tvaṃ, bhikkhu, āpanno pārājikan”ti. (94–‍97)


Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu yāne bhaṇḍaṃ passitvā— “ito gaṇhanto pārājiko bhavissāmī”ti,

VAR: pavaṭṭetvā → pavattetvā (pts1, mr)

atikkamitvā pavaṭṭetvā aggahesi. Tassa kukkuccaṃ ahosi … pe … “āpattiṃ tvaṃ, bhikkhu, āpanno pārājikan”ti. (98)


Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu kulalena ukkhittaṃ maṃsapesiṃ— “sāmikānaṃ dassāmī”ti aggahesi. Sāmikā taṃ bhikkhuṃ codesuṃ— “assamaṇosi tvan”ti. Tassa kukkuccaṃ ahosi … pe … “anāpatti, bhikkhu, atheyya­cittassā”ti. (99)


Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu kulalena ukkhittaṃ maṃsapesiṃ— “pure sāmikā passantī”ti, theyyacitto aggahesi. Sāmikā taṃ bhikkhuṃ codesuṃ— “assamaṇosi tvan”ti. Tassa kukkuccaṃ ahosi … pe … “āpattiṃ tvaṃ, bhikkhu, āpanno pārājikan”ti. (100)

VAR: osārenti → osādenti (bj)


Tena kho pana samayena manussā uḷumpaṃ bandhitvā aciravatiyā nadiyā osārenti. Bandhane chinne kaṭṭhāni vippakiṇṇāni agamaṃsu. Bhikkhū paṃsu­kūla­saññino uttāresuṃ. Sāmikā te bhikkhū codesuṃ— “assamaṇāttha tumhe”ti. Tesaṃ kukkuccaṃ ahosi … pe … “anāpatti, bhikkhave, paṃsu­kūla­saññissā”ti. (101)


Tena kho pana samayena manussā uḷumpaṃ bandhitvā aciravatiyā nadiyā osārenti. Bandhane chinne kaṭṭhāni vippakiṇṇāni agamaṃsu. Bhikkhū—“pure sāmikā passantī”ti, theyyacittā uttāresuṃ. Sāmikā te bhikkhū codesuṃ— “assamaṇāttha tumhe”ti. Tesaṃ kukkuccaṃ ahosi … pe … “āpattiṃ tumhe, bhikkhave, āpannā pārājikan”ti. (102)


Tena kho pana samayena aññataro gopālako rukkhe sāṭakaṃ ālaggetvā uccāraṃ agamāsi. Aññataro bhikkhu paṃsukūlasaññī aggahesi. Atha kho so gopālako taṃ bhikkhuṃ codesi— “assamaṇosi tvan”ti. Tassa kukkuccaṃ ahosi … pe … “anāpatti, bhikkhu, paṃsu­kūla­saññissā”ti. (103)


Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno nadiṃ tarantassa rajakānaṃ hatthato muttaṃ sāṭakaṃ pāde laggaṃ hoti. So bhikkhu—“sāmikānaṃ dassāmī”ti aggahesi. Sāmikā taṃ bhikkhuṃ codesuṃ— “assamaṇosi tvan”ti. Tassa kukkuccaṃ ahosi … pe … “anāpatti, bhikkhu, atheyya­cittassā”ti. (104)


Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno nadiṃ tarantassa rajakānaṃ hatthato muttaṃ sāṭakaṃ pāde laggaṃ hoti. So bhikkhu—“pure sāmikā passantī”ti, theyyacitto aggahesi. Sāmikā taṃ bhikkhuṃ codesuṃ— “assamaṇosi tvan”ti. Tassa kukkuccaṃ ahosi … pe … “āpattiṃ tvaṃ, bhikkhu, āpanno pārājikan”ti. (105)


Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu sappikumbhiṃ passitvā thokaṃ thokaṃ paribhuñji. Tassa kukkuccaṃ ahosi … pe … “anāpatti, bhikkhu, pārājikassa; āpatti dukkaṭassā”ti. (106)


Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū saṃvidahitvā agamaṃsu— “bhaṇḍaṃ avaharissāmā”ti. Eko bhaṇḍaṃ avahari. Te evamāhaṃsu— “na mayaṃ pārājikā. Yo avahaṭo so pārājiko”ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ … “āpattiṃ tumhe, bhikkhave, āpannā pārājikan”ti. (107)


Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū saṃvidahitvā bhaṇḍaṃ avaharitvā bhājesuṃ. Tehi bhājīyamāne ekamekassa paṭiviso na pañcamāsako pūri. Te evamāhaṃsu— “na mayaṃ pārājikā”ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. “Āpattiṃ tumhe, bhikkhave, āpannā pārājikan”ti. (108)


Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu sāvatthiyaṃ dubbhikkhe āpaṇikassa taṇḍulamuṭṭhiṃ theyyacitto avahari. Tassa kukkuccaṃ ahosi … pe … “āpattiṃ tvaṃ, bhikkhu, āpanno pārājikan”ti. (109)


Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu sāvatthiyaṃ dubbhikkhe āpaṇikassa muggamuṭṭhiṃ … māsamuṭṭhiṃ … tilamuṭṭhiṃ theyyacitto avahari. Tassa kukkuccaṃ ahosi … pe … “āpattiṃ tvaṃ, bhikkhu, āpanno pārājikan”ti. (110–‍112)


Tena kho pana samayena sāvatthiyaṃ andhavane corakā gāviṃ hantvā maṃsaṃ khāditvā sesakaṃ paṭisāmetvā agamaṃsu.

VAR: paṭiggahāpetvā → paṭiggāhāpetvā (bj)

Bhikkhū paṃsu­kūla­saññino paṭiggahāpetvā paribhuñjiṃsu. Corakā te bhikkhū codesuṃ— “assamaṇāttha tumhe”ti. Tesaṃ kukkuccaṃ ahosi … pe … “anāpatti, bhikkhave, paṃsu­kūla­saññissā”ti. (113)


Tena kho pana samayena sāvatthiyaṃ andhavane corakā sūkaraṃ hantvā maṃsaṃ khāditvā sesakaṃ paṭisāmetvā agamaṃsu. Bhikkhū paṃsu­kūla­saññino paṭiggahāpetvā paribhuñjiṃsu. Corakā te bhikkhū codesuṃ— “assamaṇāttha tumhe”ti. Tesaṃ kukkuccaṃ ahosi … pe … “anāpatti, bhikkhave, paṃsu­kūla­saññissā”ti. (114)


Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu tiṇakkhettaṃ gantvā lūtaṃ tiṇaṃ pañca­mā­saggha­nakaṃ theyyacitto avahari. Tassa kukkuccaṃ ahosi … pe … “āpattiṃ tvaṃ, bhikkhu, āpanno pārājikan”ti. (115)


Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu tiṇakkhettaṃ gantvā tiṇaṃ lāyitvā pañca­mā­saggha­nakaṃ theyyacitto avahari. Tassa kukkuccaṃ ahosi … pe … “āpattiṃ tvaṃ, bhikkhu, āpanno pārājikan”ti. (116)


Tena kho pana samayena āgantukā bhikkhū saṃghassa ambaṃ bhājāpetvā paribhuñjiṃsu. Āvāsikā bhikkhū te bhikkhū codesuṃ— “assamaṇāttha tumhe”ti. Tesaṃ kukkuccaṃ ahosi … pe … bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

“Kiṃcittā tumhe, bhikkhave”ti?

VAR: Pari­bhogat­thāya → paribhogatthā (bj)

“Pari­bhogat­thāya mayaṃ, bhagavā”ti.

“Anāpatti, bhikkhave, pari­bhogat­thāyā”ti. (117)


Tena kho pana samayena āgantukā bhikkhū saṃghassa jambuṃ … saṃghassa labujaṃ … saṃghassa panasaṃ … saṃghassa tālapakkaṃ … saṃghassa ucchuṃ … saṃghassa timbarūsakaṃ bhājāpetvā paribhuñjiṃsu. Āvāsikā bhikkhū te bhikkhū codesuṃ— “assamaṇāttha tumhe”ti. Tesaṃ kukkuccaṃ ahosi … pe … “anāpatti, bhikkhave, pari­bhogat­thāyā”ti. (118–‍123)


Tena kho pana samayena ambapālakā bhikkhūnaṃ ambaphalaṃ denti. Bhikkhū—“gopetuṃ ime issarā, nayime dātun”ti, kukkuccāyantā na paṭiggaṇhanti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. “Anāpatti, bhikkhave, gopakassa dāne”ti. (124)


Tena kho pana samayena jambupālakā … labujapālakā … panasapālakā … ­tālapak­ka­pālakā … ucchupālakā … tim­barū­saka­pālakā bhikkhūnaṃ timbarūsakaṃ denti. Bhikkhū—“gopetuṃ ime issarā, nayime dātun”ti, kukkuccāyantā na paṭiggaṇhanti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. “Anāpatti, bhikkhave, gopakassa dāne”ti. (125–‍130)


Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu saṃghassa dāruṃ tāvakālikaṃ haritvā attano vihārassa kuṭṭaṃ upatthambhesi. Bhikkhū taṃ bhikkhuṃ codesuṃ— “assamaṇosi tvan”ti. Tassa kukkuccaṃ ahosi. Bhagavato etamatthaṃ ārocesi. “Kiṃcitto tvaṃ, bhikkhū”ti?

“Tāvakāliko ahaṃ, bhagavā”ti.

“Anāpatti, bhikkhu, tāvakālike”ti. (131)


Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu saṃghassa udakaṃ theyyacitto avahari … saṃghassa mattikaṃ theyyacitto avahari … saṃghassa puñjakitaṃ tiṇaṃ theyyacitto avahari … tassa kukkuccaṃ ahosi … pe … “āpattiṃ tvaṃ, bhikkhu, āpanno pārājikan”ti. (132–‍134)


Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu saṃghassa puñjakitaṃ tiṇaṃ theyyacitto jhāpesi. Tassa kukkuccaṃ ahosi … pe … “anāpatti, bhikkhu, pārājikassa. Āpatti dukkaṭassā”ti. (135)


Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu saṃghassa mañcaṃ theyyacitto avahari … tassa kukkuccaṃ ahosi … pe … “āpattiṃ tvaṃ, bhikkhu, āpanno pārājikan”ti. (136)


Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu saṃghassa pīṭhaṃ … saṃghassa bhisiṃ …

VAR: bibbohanaṃ → bimbohanaṃ (bj, s1-3, pts1)

saṃghassa bibbohanaṃ … saṃghassa kavāṭaṃ … saṃghassa ālokasandhiṃ … saṃghassa gopānasiṃ theyyacitto avahari … tassa kukkuccaṃ ahosi … pe … “āpattiṃ tvaṃ, bhikkhu, āpanno pārājikan”ti. (137–‍142)


Tena kho pana samayena bhikkhū aññatarassa upāsakassa vihāra­pari­bhogaṃ senāsanaṃ aññatra paribhuñjanti. Atha kho so upāsako ujjhāyati khiyyati vipāceti— “kathañhi nāma bhadantā aññatra paribhogaṃ aññatra pari­bhuñjis­santī”ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. “Na, bhikkhave, aññatra paribhogo aññatra pari­bhuñji­tabbo. Yo paribhuñjeyya, āpatti dukkaṭassā”ti. (143)


Tena kho pana samayena bhikkhū uposathaggampi sannisajjampi harituṃ kukkuccāyantā chamāyaṃ nisīdanti. Gattānipi cīvarānipi paṃsukitāni honti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. “Anujānāmi, bhikkhave, tāvakālikaṃ haritun”ti. (144)


Tena kho pana samayena campāyaṃ thullanandāya bhikkhuniyā antevāsinī bhikkhunī thullanandāya bhikkhuniyā upaṭṭhākakulaṃ gantvā— “ayyā icchati tekaṭulayāguṃ pātun”ti, pacāpetvā haritvā attanā paribhuñji. Sā jānitvā taṃ codesi— “assamaṇīsi tvan”ti. Tassā kukkuccaṃ ahosi … pe …. Atha kho sā bhikkhunī bhikkhunīnaṃ etamatthaṃ ārocesi. Bhikkhuniyo bhikkhūnaṃ etamatthaṃ ārocesuṃ. Bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. “Anāpatti, bhikkhave, pārājikassa; āpatti sam­pajā­na­musā­vāde pācittiyassā”ti. (145)


Tena kho pana samayena rājagahe thullanandāya bhikkhuniyā antevāsinī bhikkhunī thullanandāya bhikkhuniyā upaṭṭhākakulaṃ gantvā— “ayyā icchati madhugoḷakaṃ khāditun”ti, pacāpetvā haritvā attanā paribhuñji. Sā jānitvā taṃ codesi— “assamaṇīsi tvan”ti. Tassā kukkuccaṃ ahosi … pe … “anāpatti, bhikkhave, pārājikassa; āpatti sam­pajā­na­musā­vāde pācittiyassā”ti. (146)


Tena kho pana samayena vesāliyaṃ āyasmato ajjukassa upaṭṭhākassa gahapatino dve dārakā honti— putto ca bhāgineyyo ca. Atha kho so gahapati āyasmantaṃ ajjukaṃ etadavoca—

VAR: saddho hoti pasanno tassa ācikkheyyāsī”ti → ācikkheyyāsīti so kālamakāsi (s1-3)

“imaṃ, bhante, okāsaṃ yo imesaṃ dvinnaṃ dārakānaṃ saddho hoti pasanno tassa ācikkheyyāsī”ti.

Tena kho pana samayena tassa gahapatino bhāgineyyo saddho hoti pasanno. Atha kho āyasmā ajjuko taṃ okāsaṃ tassa dārakassa ācikkhi. So tena sāpateyyena kuṭumbañca saṇṭhapesi dānañca paṭṭhapesi.

Atha kho tassa gahapatino putto āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca— “ko nu kho, bhante ānanda, pituno dāyajjo— putto vā bhāgineyyo vā”ti?

“Putto kho, āvuso, pituno dāyajjo”ti.

“Ayaṃ, bhante, ayyo ajjuko amhākaṃ sāpateyyaṃ amhākaṃ methunakassa ācikkhī”ti.

“Assamaṇo, āvuso, āyasmā ajjuko”ti.

Atha kho āyasmā ajjuko āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca— “dehi me, āvuso ānanda, vinicchayan”ti.

Tena kho pana samayena āyasmā upāli āyasmato ajjukassa pakkho hoti. Atha kho āyasmā upāli āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca— “yo nu kho, āvuso ānanda, sāmikena ‘imaṃ okāsaṃ itthannāmassa ācikkheyyāsī’ti vutto tassa ācikkhati, kiṃ so āpajjatī”ti?

“Na, bhante, kiñci āpajjati, antamaso ­dukka­ṭa­mattampī”ti.

“Ayaṃ, āvuso, āyasmā ajjuko sāmikena—‘imaṃ okāsaṃ itthannāmassa ācikkhā’ti vutto tassa ācikkhati; anāpatti, āvuso, āyasmato ajjukassā”ti. (147)


Tena kho pana samayena bārāṇasiyaṃ āyasmato pilinda­vacchassa upaṭṭhākakulaṃ corehi upaddutaṃ hoti. Dve ca dārakā nītā honti. Atha kho āyasmā pilindavaccho te dārake iddhiyā ānetvā pāsāde ṭhapesi.

Manussā te dārake passitvā— “ayyassāyaṃ pilinda­vacchassa iddhānubhāvo”ti, āyasmante pilindavacche abhippasīdiṃsu.

Bhikkhū ujjhāyanti khiyyanti vipācenti— “kathañhi nāma āyasmā pilindavaccho corehi nīte dārake ānessatī”ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

VAR: iddhimassa → iddhimato (bj) | iddhimantassa (s1-3, pts1)

“Anāpatti, bhikkhave, iddhimassa iddhivisaye”ti. (148)


Tena kho pana samayena dve bhikkhū sahāyakā honti—paṇḍuko ca kapilo ca. Eko gāmake viharati, eko kosambiyaṃ. Atha kho tassa bhikkhuno gāmakā kosambiṃ gacchantassa antarāmagge nadiṃ tarantassa sūkarikānaṃ hatthato muttā medavaṭṭi pāde laggā hoti. So bhikkhu—“sāmikānaṃ dassāmī”ti aggahesi. Sāmikā taṃ bhikkhuṃ codesuṃ— “assamaṇosi tvan”ti.

VAR: Taṃ uttiṇṇaṃ gopālikā → aññatarā gopālikā (bj, s1-3)

Taṃ uttiṇṇaṃ gopālikā passitvā etadavoca— “ehi, bhante, methunaṃ dhammaṃ paṭisevā”ti. So—“pakatiyāpāhaṃ assamaṇo”ti tassā methunaṃ dhammaṃ paṭisevitvā

kosambiṃ gantvā bhikkhūnaṃ etamatthaṃ ārocesi. Bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. “Anāpatti, bhikkhave, adinnādāne pārājikassa; āpatti methuna­dhamma­samā­yoge pārājikassā”ti. (149)


Tena kho pana samayena sāgalāyaṃ āyasmato daḷhikassa saddhivihāriko bhikkhu anabhiratiyā pīḷito āpaṇikassa veṭhanaṃ avaharitvā āyasmantaṃ daḷhikaṃ etadavoca— “assamaṇo ahaṃ, bhante, vibbhamissāmī”ti.

“Kiṃ tayā, āvuso, katan”ti? So tamatthaṃ ārocesi. Āharāpetvā agghāpesi. Taṃ agghāpentaṃ na pañcamāsake agghati. “Anāpatti, āvuso, pārājikassā”ti. Dhammakathaṃ akāsi.

VAR: abhiramatīti → abhiramīti (bj, s1-3, pts1)

So bhikkhu abhiramatīti. (150)


Dutiya­pā­rāji­kaṃ samattaṃ.

Így készült:

Fordítota: Tipiṭaka

Forrás: SuttaCentral

Szerzői jogok:

Felhasználás feltételei: