pli-tv-bu-vb-ss6

Kuṭikā­ra­sikkhā­pada

Forrás:

További változatok:

Bhikkhu Brahmali

Így készült:

Fordítota: Tipiṭaka

Forrás: SuttaCentral

Szerzői jogok:

Felhasználás feltételei:

Theravāda Vinaya

Mahāvibhaṅga

Saṃ­ghā­di­sesa­kaṇḍa

Kuṭikā­ra­sikkhā­pada

Tena samayena buddho bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalanda­ka­nivāpe. Tena kho pana samayena āḷavakā bhikkhū saññācikāyo kuṭiyo kārāpenti assāmikāyo attuddesikāyo appamāṇikāyo. Tāyo na niṭṭhānaṃ gacchanti. Te yācanabahulā viññattibahulā viharanti— I have rendered muñja-reed and pabbaja-reed with the single word “reed.” I am not aware that these two types of reed can be distinguished in English.“purisaṃ detha, puri­sattha­ka­raṃ detha, goṇaṃ detha, sakaṭaṃ detha, vāsiṃ detha, parasuṃ detha, kuṭhāriṃ detha, kudālaṃ detha, nikhādanaṃ detha, valliṃ detha, veḷuṃ detha, muñjaṃ detha, pabbajaṃ detha, tiṇaṃ detha, mattikaṃ dethā”ti. Manussā upaddutā yācanāya upaddutā viññattiyā bhikkhū disvā ubbijjantipi uttasantipi palāyantipi aññenapi gacchanti aññenapi mukhaṃ karonti dvārampi thakenti, gāvimpi disvā palāyanti bhikkhūti maññamānā.

Atha kho āyasmā mahākassapo rājagahe vassaṃvuṭṭho yena āḷavī tena pakkāmi. Anupubbena yena āḷavī tadavasari. Tatra sudaṃ āyasmā mahākassapo āḷaviyaṃ viharati aggāḷave cetiye. Atha kho āyasmā mahākassapo pubbaṇ­ha­samayaṃ nivāsetvā patta­cīvara­mādāya āḷaviṃ piṇḍāya pāvisi. Manussā āyasmantaṃ mahākassapaṃ passitvā ubbijjantipi uttasantipi palāyantipi aññenapi gacchanti aññenapi mukhaṃ karonti dvārampi thakenti. Atha kho āyasmā mahākassapo āḷaviyaṃ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍa­pāta­paṭik­kanto bhikkhū āmantesi—

“pubbāyaṃ, āvuso, āḷavī subhikkhā ahosi sulabhapiṇḍā sukarā uñchena paggahena yāpetuṃ; etarahi panāyaṃ āḷavī dubbhikkhā dullabhapiṇḍā, na sukarā uñchena paggahena yāpetuṃ. Ko nu kho, āvuso, hetu ko paccayo, yenāyaṃ āḷavī dubbhikkhā dullabhapiṇḍā, na sukarā uñchena paggahena yāpetun”ti? Atha kho te bhikkhū āyasmato mahākassapassa etamatthaṃ ārocesuṃ.

Atha kho bhagavā rājagahe yathābhirantaṃ viharitvā yena āḷavī tena cārikaṃ pakkāmi. Anupubbena cārikaṃ caramāno yena āḷavī tadavasari. Tatra sudaṃ bhagavā āḷaviyaṃ viharati aggāḷave cetiye.

Atha kho āyasmā mahākassapo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā mahākassapo bhagavato etamatthaṃ ārocesi.

Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe bhikkhusaṃghaṃ sannipātāpetvā āḷavake bhikkhū paṭipucchi— “saccaṃ kira tumhe, bhikkhave, saññācikāyo kuṭiyo kārāpetha assāmikāyo attuddesikāyo appamāṇikāyo. Tāyo na niṭṭhānaṃ gacchanti. Te tumhe yācanabahulā viññattibahulā viharatha— ‘purisaṃ detha puri­sattha­ka­raṃ detha … pe … tiṇaṃ detha mattikaṃ dethā’ti. Manussā upaddutā yācanāya upaddutā viññattiyā bhikkhū disvā ubbijjantipi uttasantipi palāyantipi aññenapi gacchanti aññenapi mukhaṃ karonti dvārampi thakenti, gāvimpi disvā palāyanti bhikkhūti maññamānā”ti?

“Saccaṃ, bhagavā”ti.

Vigarahi buddho bhagavā … pe … kathañhi nāma tumhe, moghapurisā, saṃyācikāyo kuṭiyo kārāpessatha assāmikāyo attuddesikāyo appamāṇikāyo. Tāyo na niṭṭhānaṃ gacchanti. Te tumhe yācanabahulā viññattibahulā viharissatha— “purisaṃ detha puri­sattha­ka­raṃ detha … pe … tiṇaṃ detha mattikaṃ dethā”ti. Netaṃ moghapurisā, appasannānaṃ vā pasādāya … pe … vigarahitvā dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi—

“Bhūtapubbaṃ, bhikkhave, dve bhātaro isayo gaṅgaṃ nadiṃ upanissāya vihariṃsu. Atha kho, bhikkhave, maṇikaṇṭho nāgarājā gaṅgaṃ nadiṃ uttaritvā yena kaniṭṭho isi tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā kaniṭṭhaṃ isiṃ sattakkhattuṃ bhogehi parikkhipitvā uparimuddhani mahantaṃ phaṇaṃ karitvā aṭṭhāsi.

VAR: bhayā → bhayāmhi (bj)

Atha kho, bhikkhave, kaniṭṭho isi tassa nāgassa bhayā kiso ahosi lūkho dubbaṇṇo uppaṇḍup­paṇḍuka­jāto dhama­ni­san­tha­ta­gatto. Addasa kho, bhikkhave, jeṭṭho isi kaniṭṭhaṃ isiṃ kisaṃ lūkhaṃ dubbaṇṇaṃ uppaṇ­ḍup­paṇḍuka­jātaṃ dhama­ni­san­tha­ta­gattaṃ. Disvāna kaniṭṭhaṃ isiṃ etadavoca— ‘kissa tvaṃ, bho, kiso lūkho dubbaṇṇo uppaṇḍup­paṇḍuka­jāto dhama­ni­san­tha­ta­gatto’ti? ‘Idha, bho, maṇikaṇṭho nāgarājā gaṅgaṃ nadiṃ uttaritvā yenāhaṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā maṃ sattakkhattuṃ bhogehi parikkhipitvā uparimuddhani mahantaṃ phaṇaṃ karitvā aṭṭhāsi. Tassāhaṃ, bho, nāgassa bhayā kiso lūkho dubbaṇṇo uppaṇḍup­paṇḍuka­jāto dhama­ni­san­tha­ta­gatto’ti. ‘Icchasi pana tvaṃ, bho, tassa nāgassa anāgamanan’ti?

‘Icchāmahaṃ, bho, tassa nāgassa anāgamanan’ti.

‘Api pana tvaṃ, bho, tassa nāgassa kiñci passasī’ti?

VAR: maṇimassa → maṇissa (bj, pts1, mr)

‘Passāmahaṃ, bho, maṇimassa kaṇṭhe pilandhanan’ti.

‘Tena hi tvaṃ, bho, taṃ nāgaṃ maṇiṃ yāca— “maṇiṃ me, bho, dehi; maṇinā me attho”’ti.

Atha kho, bhikkhave, maṇikaṇṭho nāgarājā gaṅgaṃ nadiṃ uttaritvā yena kaniṭṭho isi tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhitaṃ kho, bhikkhave, maṇikaṇṭhaṃ nāgarājānaṃ kaniṭṭho isi etadavoca— ‘maṇiṃ me, bho, dehi; maṇinā me attho’ti. Atha kho, bhikkhave, maṇikaṇṭho nāgarājā— ‘bhikkhu maṇiṃ yācati, bhikkhussa maṇinā attho’ti khippaññeva agamāsi.

Dutiyampi kho, bhikkhave, maṇikaṇṭho nāgarājā gaṅgaṃ nadiṃ uttaritvā yena kaniṭṭho isi tenupasaṅkami. Addasa kho, bhikkhave, kaniṭṭho isi maṇikaṇṭhaṃ nāgarājānaṃ dūratova āgacchantaṃ. Disvāna maṇikaṇṭhaṃ nāgarājānaṃ etadavoca— ‘maṇiṃ me, bho, dehi; maṇinā me attho’ti. Atha kho, bhikkhave, maṇikaṇṭho nāgarājā— ‘bhikkhu maṇiṃ yācati, bhikkhussa maṇinā attho’ti tatova paṭinivatti.

Tatiyampi kho, bhikkhave, maṇikaṇṭho nāgarājā gaṅgaṃ nadiṃ uttarati. Addasa kho, bhikkhave, kaniṭṭho isi maṇikaṇṭhaṃ nāgarājānaṃ gaṅgaṃ nadiṃ uttarantaṃ. Disvāna maṇikaṇṭhaṃ nāgarājānaṃ etadavoca— ‘maṇiṃ me, bho, dehi; maṇinā me attho’ti. Atha kho, bhikkhave, maṇikaṇṭho nāgarājā kaniṭṭhaṃ isiṃ gāthāhi ajjhabhāsi—

‘Mamannapānaṃ vipulaṃ uḷāraṃ,
Uppajjatīmassa maṇissa hetu;
Taṃ te na dassaṃ atiyācakosi,
Na cāpi te assama­mā­gamissaṃ.

Susū yathā ­sak­kha­ra­dhota­pāṇī,
Tāsesi maṃ selamāyācamāno;
Taṃ te na dassaṃ atiyācakosi,
Na cāpi te assama­mā­gamissan’ti.

Atha kho, bhikkhave, maṇikaṇṭho nāgarājā— ‘bhikkhu maṇiṃ yācati, bhikkhussa maṇinā attho’ti pakkāmi.

VAR: Tathā pakkantova → tadā pakkanto pakkantova (bj) | tadā pakkantova (pts1, mr)

Tathā pakkantova ahosi, na puna paccāgañchi.

Atha kho, bhikkhave, kaniṭṭho isi tassa nāgassa dassanīyassa adassanena bhiyyoso mattāya kiso ahosi lūkho dubbaṇṇo, uppaṇḍup­paṇḍuka­jāto dhama­ni­san­tha­ta­gatto. Addasa kho, bhikkhave, jeṭṭho isi kaniṭṭhaṃ isiṃ bhiyyoso mattāya kisaṃ lūkhaṃ dubbaṇṇaṃ uppaṇ­ḍup­paṇḍuka­jātaṃ dhama­ni­san­tha­ta­gattaṃ. Disvāna kaniṭṭhaṃ isiṃ etadavoca— ‘kissa tvaṃ, bho, bhiyyoso mattāya kiso lūkho dubbaṇṇo uppaṇḍup­paṇḍuka­jāto dhama­ni­san­tha­ta­gatto’ti? ‘Tassāhaṃ, bho, nāgassa dassanīyassa adassanena bhiyyoso mattāya kiso lūkho dubbaṇṇo uppaṇḍup­paṇḍuka­jāto dhama­ni­san­tha­ta­gatto’ti. Atha kho, bhikkhave, jeṭṭho isi kaniṭṭhaṃ isiṃ gāthāya ajjhabhāsi—

VAR: jigīse → jigiṃse (bj, s1-3, pts1)

‘Na taṃ yāce yassapiyaṃ jigīse,

VAR: Videsso → desso (bj) | desso ca (s1-3)


Videsso hoti atiyācanāya;
Nāgo maṇiṃ yācito brāhmaṇena,
Adassanaññeva tadajjhagamā’ti.

Tesañhi nāma, bhikkhave, tiracchā­na­gatā­naṃ pāṇānaṃ amanāpā bhavissati yācanā amanāpā viññatti.

VAR: Kimaṅgaṃ → kimaṅga (bj, pts1)

Kimaṅgaṃ pana ­manus­sa­bhūtā­naṃ.

Bhūtapubbaṃ, bhikkhave, aññataro bhikkhu himavantapasse viharati aññatarasmiṃ vanasaṇḍe. Tassa kho, bhikkhave, vanasaṇḍassa avidūre mahantaṃ ninnaṃ pallalaṃ. Atha kho, bhikkhave, mahā­sakuṇa­saṅgho tasmiṃ pallale divasaṃ gocaraṃ caritvā sāyaṃ taṃ vanasaṇḍaṃ vāsāya upagacchati. Atha kho, bhikkhave, so bhikkhu tassa sakuṇa­saṅghassa saddena ubbāḷho yenāhaṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā maṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho ahaṃ, bhikkhave, taṃ bhikkhuṃ etadavoca— ‘kacci, bhikkhu, khamanīyaṃ kacci yāpanīyaṃ kaccisi appa­kila­ma­thena addhānaṃ āgato? Kuto ca tvaṃ, bhikkhu, āgacchasī’ti?

‘Khamanīyaṃ, bhagavā, yāpanīyaṃ, bhagavā. Appa­kila­ma­thena cāhaṃ, bhante, addhānaṃ āgato. Atthi, bhante, himavantapasse mahāvanasaṇḍo. Tassa kho pana, bhante, vanasaṇḍassa avidūre mahantaṃ ninnaṃ pallalaṃ. Atha kho, bhante, mahā­sakuṇa­saṅgho tasmiṃ pallale divasaṃ gocaraṃ caritvā sāyaṃ taṃ vanasaṇḍaṃ vāsāya upagacchati. Tato ahaṃ, bhagavā, āgacchāmi— tassa sakuṇa­saṅghassa saddena ubbāḷho’ti.

‘Icchasi pana tvaṃ, bhikkhu, tassa sakuṇa­saṅghassa anāgamanan’ti?

‘Icchāmahaṃ, bhagavā, tassa sakuṇa­saṅghassa anāgamanan’ti.

‘Tena hi tvaṃ, bhikkhu, tattha gantvā taṃ vanasaṇḍaṃ ajjhogāhetvā rattiyā paṭhamaṃ yāmaṃ tikkhattuṃ sad­da­manus­sā­vehi— suṇantu me, bhonto sakuṇā, yāvatikā imasmiṃ vanasaṇḍe vāsaṃ upagatā, pattena me attho. Ekekaṃ me, bhonto, pattaṃ dadantū’ti. Rattiyā majjhimaṃ yāmaṃ … rattiyā pacchimaṃ yāmaṃ tikkhattuṃ sad­da­manus­sā­vehi— ‘suṇantu me, bhonto sakuṇā, yāvatikā imasmiṃ vanasaṇḍe vāsaṃ upagatā, pattena me attho. Ekekaṃ me, bhonto, pattaṃ dadantū’ti.

Atha kho, bhikkhave, so bhikkhu tattha gantvā taṃ vanasaṇḍaṃ ajjhogāhetvā rattiyā paṭhamaṃ yāmaṃ tikkhattuṃ sad­da­manus­sā­vesi— ‘suṇantu me, bhonto sakuṇā, yāvatikā imasmiṃ vanasaṇḍe vāsaṃ upagatā, pattena me attho. Ekekaṃ me, bhonto, pattaṃ dadantū’ti. Rattiyā majjhimaṃ yāmaṃ … rattiyā pacchimaṃ yāmaṃ tikkhattuṃ sad­da­manus­sā­vesi— ‘suṇantu me, bhonto sakuṇā, yāvatikā imasmiṃ vanasaṇḍe vāsaṃ upagatā, pattena me attho. Ekekaṃ me, bhonto, pattaṃ dadantū’ti. Atha kho, bhikkhave, so sakuṇasaṅgho— ‘bhikkhu pattaṃ yācati bhikkhussa pattena attho’ti tamhā vanasaṇḍā pakkāmi. Tathā pakkantova ahosi na puna paccāgañchi. Tesañhi nāma, bhikkhave, tiracchā­na­gatā­naṃ pāṇānaṃ amanāpā bhavissati yācanā amanāpā viññatti. Kimaṅgaṃ pana ­manus­sa­bhūtā­naṃ.


Bhūtapubbaṃ, bhikkhave, raṭṭhapālassa kulaputtassa pitā raṭṭhapālaṃ kulaputtaṃ gāthāya ajjhabhāsi—

‘Apāhaṃ te na jānāmi,
raṭṭhapāla bahū janā;
Te maṃ saṅgamma yācanti,
kasmā maṃ tvaṃ na yācasī’ti.

‘Yācako appiyo hoti,
yācaṃ adadamappiyo;
Tasmāhaṃ taṃ na yācāmi,

VAR: videssanā → viddesanā (bj, s1-3, pts1)


mā me videssanā ahū’ti.

So hi nāma, bhikkhave, raṭṭhapālo kulaputto sakaṃ pitaraṃ evaṃ vakkhati. Kimaṅgaṃ pana jano janaṃ.

Gihīnaṃ, bhikkhave, dussaṃharāni bhogāni sambhatānipi durakkhiyāni. Tattha nāma tumhe, moghapurisā, evaṃ dussaṃharesu bhogesu sambhatesupi durakkhiyesu yācanabahulā viññattibahulā viharissatha—

VAR: parasuṃ → pharasuṃ (bj, s1-3, pts1)

‘purisaṃ detha, puri­sattha­ka­raṃ detha, goṇaṃ detha, sakaṭaṃ detha, vāsiṃ detha, parasuṃ detha, kuṭhāriṃ detha, kudālaṃ detha, nikhādanaṃ detha, valliṃ detha, veḷuṃ detha, muñjaṃ detha, pabbajaṃ detha, tiṇaṃ detha, mattikaṃ dethā’ti. Netaṃ, moghapurisā, appasannānaṃ vā pasādāya … pe … evañca pana, bhikkhave, imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha—

“Saññācikāya pana bhikkhunā kuṭiṃ kārayamānena assāmikaṃ attuddesaṃ pamāṇikā kāretabbā. That is, twelve sugata-vidatthis long and seven sugata-vidatthis wide inside. A vidatthi is often translated as a hand-span. Sugata is an epithet of the Buddha, but in this context it is used to designate a standard measure, “the standard hand-span.” The commentary, Sp.3.567.21, says that, “Here the sugata vidatthi is equal to three vidatthis of an average man,” sugatavidatthi nāma idāni majjhimassa purisassa tisso vidatthiyo. This does not need to be understood as the Buddha being three times the size of an ordinary person, but just that the standard hand-span is three times the regular length. For the conversion into metric units I nevertheless follow the estimate of the sugata-vidatthi in BMC, pp.565-566. For an explanation of the rendering “sponsoring owner,” see note to the following rule, MS.1.1515.Tatridaṃ pamāṇaṃ—dīghaso dvādasa vidatthiyo, sugata­vidat­thiyā; tiriyaṃ sattantarā. Bhikkhū abhinetabbā vatthudesanāya.

VAR: vatthu → vatthuṃ (bj, s1-3)

Tehi bhikkhūhi vatthu desetabbaṃ—

VAR: anārambhaṃ → anārabbhaṃ (mr)

anārambhaṃ saparikkamanaṃ.

VAR: Sārambhe → sārabbhe (mr)

Sārambhe ce bhikkhu vatthusmiṃ aparikkamane saññācikāya kuṭiṃ kāreyya, bhikkhū vā anabhineyya vatthudesanāya, pamāṇaṃ vā atikkāmeyya, saṃghādiseso”ti. (6:10)

Saññācikā nāma sayaṃ yācitvā purisampi puri­sattha­ka­rampi goṇampi sakaṭampi vāsimpi parasumpi kuṭhārimpi kudālampi nikhādanampi vallimpi veḷumpi muñjampi pabbajampi tiṇampi mattikampi.

Kuṭi nāma ullittā vā hoti avalittā vā ullittāvalittā vā.

Kārayamānenāti karonto vā kārāpento vā.

Assāmikanti na añño koci sāmiko hoti, itthī vā puriso vā gahaṭṭho vā pabbajito vā.

Attuddesanti attano atthāya.

Pamāṇikā kāretabbā. Tatridaṃ pamāṇaṃ—dīghaso dvādasa vidatthiyo, sugata­vidat­thiyāti bāhirimena mānena.

Tiriyaṃ sattantarāti abbhantarimena mānena.

Bhikkhū abhinetabbā vatthudesanāyāti

tena kuṭikārakena bhikkhunā kuṭivatthuṃ sodhetvā saṃghaṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā vuḍḍhānaṃ bhikkhūnaṃ pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evamassa vacanīyo— “ahaṃ, bhante, saññācikāya kuṭiṃ kattukāmo assāmikaṃ attuddesaṃ. Sohaṃ, bhante, saṃghaṃ kuṭi­vatthu­o­loka­naṃ yācāmī”ti. Dutiyampi yācitabbā. Tatiyampi yācitabbā. Sace sabbo saṃgho ussahati kuṭivatthuṃ oloketuṃ, sabbena saṃghena oloketabbaṃ. No ce sabbo saṃgho ussahati kuṭivatthuṃ oloketuṃ, ye tattha honti bhikkhū byattā paṭibalā sārambhaṃ anārambhaṃ saparikkamanaṃ aparikkamanaṃ jānituṃ te yācitvā sammannitabbā.

“Evañca pana, bhikkhave, sammannitabbā. Byattena bhikkhunā paṭibalena saṃgho ñāpetabbo—

‘Suṇātu me, bhante, saṃgho. Ayaṃ itthannāmo bhikkhu saññācikāya kuṭiṃ kattukāmo assāmikaṃ attuddesaṃ. So saṃghaṃ kuṭi­vatthu­o­loka­naṃ yācati. Yadi saṃghassa pattakallaṃ, saṃgho itthannāmañca itthannāmañca bhikkhū sammanneyya itthannāmassa bhikkhuno kuṭivatthuṃ oloketuṃ. Esā ñatti.

Suṇātu me, bhante, saṃgho. Ayaṃ itthannāmo bhikkhu saññācikāya kuṭiṃ kattukāmo assāmikaṃ attuddesaṃ. So saṃghaṃ kuṭi­vatthu­o­loka­naṃ yācati. Saṃgho itthannāmañca itthannāmañca bhikkhū sammannati itthannāmassa bhikkhuno kuṭivatthuṃ oloketuṃ.

VAR: sammuti → sammati (bj, s1-3)

Yassāyasmato khamati itthannāmassa ca itthannāmassa ca bhikkhūnaṃ sammuti itthannāmassa bhikkhuno kuṭivatthuṃ oloketuṃ, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Sammatā saṃghena itthannāmo ca itthannāmo ca bhikkhū itthannāmassa bhikkhuno kuṭivatthuṃ oloketuṃ. Khamati saṃghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’”ti.

Tehi sammatehi bhikkhūhi tattha gantvā kuṭivatthu oloketabbaṃ, sārambhaṃ anārambhaṃ saparikkamanaṃ aparikkamanaṃ jānitabbaṃ. Sace sārambhaṃ hoti aparikkamanaṃ, “mā idha karī”ti vattabbo. Sace anārambhaṃ hoti saparikkamanaṃ, saṃghassa ārocetabbaṃ— “anārambhaṃ saparikkamanan”ti. Tena kuṭikārakena bhikkhunā saṃghaṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā vuḍḍhānaṃ bhikkhūnaṃ pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evamassa vacanīyo— “ahaṃ, bhante, saññācikāya kuṭiṃ kattukāmo assāmikaṃ attuddesaṃ. Sohaṃ, bhante, saṃghaṃ kuṭi­vatthu­desanaṃ yācāmī”ti. Dutiyampi yācitabbā. Tatiyampi yācitabbā. “Byattena bhikkhunā paṭibalena saṃgho ñāpetabbo—

‘Suṇātu me, bhante, saṃgho. Ayaṃ itthannāmo bhikkhu saññācikāya kuṭiṃ kattukāmo assāmikaṃ attuddesaṃ. So saṃghaṃ kuṭi­vatthu­desanaṃ yācati. Yadi saṃghassa pattakallaṃ, saṃgho itthannāmassa bhikkhuno kuṭivatthuṃ deseyya. Esā ñatti.

Suṇātu me, bhante, saṃgho. Ayaṃ itthannāmo bhikkhu saññācikāya kuṭiṃ kattukāmo assāmikaṃ attuddesaṃ. So saṃghaṃ kuṭi­vatthu­desanaṃ yācati. Saṃgho itthannāmassa bhikkhuno kuṭivatthuṃ deseti. Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno kuṭivatthussa desanā, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Desitaṃ saṃghena itthannāmassa bhikkhuno kuṭivatthu. Khamati saṃghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’”ti.

Sārambhaṃ nāma

VAR: undūrānaṃ → undurānaṃ (s1-3, pts1)

kipillikānaṃ vā āsayo hoti, upacikānaṃ vā āsayo hoti, undūrānaṃ vā āsayo hoti, ahīnaṃ vā āsayo hoti, vicchikānaṃ vā āsayo hoti, satapadīnaṃ vā āsayo hoti, hatthīnaṃ vā āsayo hoti, assānaṃ vā āsayo hoti, sīhānaṃ vā āsayo hoti, byagghānaṃ vā āsayo hoti, dīpīnaṃ vā āsayo hoti, acchānaṃ vā āsayo hoti, taracchānaṃ vā āsayo hoti,

VAR: saṃsa­ra­ṇa­nissitaṃ vā → sañ­cara­ṇa­nissitaṃ vā (mr)

yesaṃ kesañci tiracchā­na­gatā­naṃ pāṇānaṃ āsayo hoti, pubbaṇ­ṇa­nissitaṃ vā hoti, aparaṇ­ṇa­nissitaṃ vā hoti, abbhā­ghāta­nissitaṃ vā hoti, āghāta­na­nissitaṃ vā hoti, susānanissitaṃ vā hoti, uyyānanissitaṃ vā hoti, rāja­vatthu­nissitaṃ vā hoti, hatthi­sālā­nissitaṃ vā hoti, assasā­lā­nissitaṃ vā hoti, bandha­nā­gāra­nissitaṃ vā hoti, pānāgā­ra­nissitaṃ vā hoti, sūnanissitaṃ vā hoti, racchānissitaṃ vā hoti, cac­cara­nissitaṃ vā hoti, sabhānissitaṃ vā hoti, ­saṃsa­ra­ṇa­nissitaṃ vā hoti. Etaṃ sārambhaṃ nāma.

Aparikkamanaṃ nāma na sakkā hoti yathāyuttena sakaṭena anuparigantuṃ samantā nisseṇiyā anuparigantuṃ. Etaṃ aparikkamanaṃ nāma.

Anārambhaṃ nāma

VAR: undūrānaṃ → undurānaṃ (s1-3)

na kipillikānaṃ vā āsayo hoti, na upacikānaṃ vā āsayo hoti, na undūrānaṃ vā āsayo hoti, na ahīnaṃ vā āsayo hoti, na vicchikānaṃ vā āsayo hoti, na satapadīnaṃ vā āsayo hoti … pe … na ­saṃsa­ra­ṇa­nissitaṃ vā hoti. Etaṃ anārambhaṃ nāma.

Saparikkamanaṃ nāma sakkā hoti yathāyuttena sakaṭena anuparigantuṃ, samantā nisseṇiyā anuparigantuṃ. Etaṃ saparikkamanaṃ nāma.

Saññācikā nāma sayaṃ yācitvā purisampi puri­sattha­ka­rampi … pe … mattikampi.

Kuṭi nāma ullittā vā hoti avalittā vā ullittāvalittā vā.

Kāreyyāti karoti vā kārāpeti vā.

Bhikkhū vā anabhineyya, vatthudesanāya pamāṇaṃ vā atikkāmeyyāti ñattidutiyena kammena kuṭivatthuṃ na desāpetvā,

VAR: kārāpeti vā, payoge → payoge payoge (bj, c1)

āyāmato vā vitthārato vā antamaso kesag­gamattampi atikkāmetvā karoti vā kārāpeti vā, payoge dukkaṭaṃ. Ekaṃ piṇḍaṃ anāgate āpatti thullaccayassa. Tasmiṃ piṇḍe āgate āpatti saṃ­ghā­di­sesassa.

Saṃghādisesoti … pe … tenapi vuccati “saṃghādiseso”ti.

Bhikkhu kuṭiṃ karoti adesi­ta­vatthu­kaṃ sārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti saṃghādisesena dvinnaṃ dukkaṭānaṃ. Bhikkhu kuṭiṃ karoti adesi­ta­vatthu­kaṃ sārambhaṃ saparikkamanaṃ, āpatti saṃghādisesena dukkaṭassa. Bhikkhu kuṭiṃ karoti adesi­ta­vatthu­kaṃ anārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti saṃghādisesena dukkaṭassa. Bhikkhu kuṭiṃ karoti adesi­ta­vatthu­kaṃ anārambhaṃ saparikkamanaṃ, āpatti saṃ­ghā­di­sesassa.

Bhikkhu kuṭiṃ karoti desita­vatthu­kaṃ sārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti dvinnaṃ dukkaṭānaṃ. Bhikkhu kuṭiṃ karoti desita­vatthu­kaṃ sārambhaṃ saparikkamanaṃ, āpatti dukkaṭassa. Bhikkhu kuṭiṃ karoti desita­vatthu­kaṃ anārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti dukkaṭassa. Bhikkhu kuṭiṃ karoti desita­vatthu­kaṃ anārambhaṃ saparikkamanaṃ, anāpatti.


Bhikkhu kuṭiṃ karoti pamā­ṇātik­kantaṃ sārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti saṃghādisesena dvinnaṃ dukkaṭānaṃ. Bhikkhu kuṭiṃ karoti pamā­ṇātik­kantaṃ sārambhaṃ saparikkamanaṃ, āpatti saṃghādisesena dukkaṭassa. Bhikkhu kuṭiṃ karoti pamā­ṇātik­kantaṃ anārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti saṃghādisesena dukkaṭassa. Bhikkhu kuṭiṃ karoti pamā­ṇātik­kantaṃ anārambhaṃ saparikkamanaṃ, āpatti saṃ­ghā­di­sesassa.

Bhikkhu kuṭiṃ karoti pamāṇikaṃ sārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti dvinnaṃ dukkaṭānaṃ. Bhikkhu kuṭiṃ karoti pamāṇikaṃ sārambhaṃ saparikkamanaṃ, āpatti dukkaṭassa. Bhikkhu kuṭiṃ karoti pamāṇikaṃ anārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti dukkaṭassa. Bhikkhu kuṭiṃ karoti pamāṇikaṃ anārambhaṃ saparikkamanaṃ, anāpatti.


Bhikkhu kuṭiṃ karoti adesi­ta­vatthu­kaṃ pamā­ṇātik­kantaṃ sārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti dvinnaṃ saṃghādisesena dvinnaṃ dukkaṭānaṃ. Bhikkhu kuṭiṃ karoti adesi­ta­vatthu­kaṃ pamā­ṇātik­kantaṃ sārambhaṃ saparikkamanaṃ, āpatti dvinnaṃ saṃghādisesena dukkaṭassa. Bhikkhu kuṭiṃ karoti adesi­ta­vatthu­kaṃ pamā­ṇātik­kantaṃ anārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti dvinnaṃ saṃghādisesena dukkaṭassa. Bhikkhu kuṭiṃ karoti adesi­ta­vatthu­kaṃ pamā­ṇātik­kantaṃ anārambhaṃ saparikkamanaṃ, āpatti dvinnaṃ saṃ­ghādi­sesānaṃ.

Bhikkhu kuṭiṃ karoti desita­vatthu­kaṃ pamāṇikaṃ sārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti dvinnaṃ dukkaṭānaṃ. Bhikkhu kuṭiṃ karoti desita­vatthu­kaṃ pamāṇikaṃ sārambhaṃ saparikkamanaṃ, āpatti dukkaṭassa. Bhikkhu kuṭiṃ karoti desita­vatthu­kaṃ pamāṇikaṃ anārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti dukkaṭassa. Bhikkhu kuṭiṃ karoti desita­vatthu­kaṃ pamāṇikaṃ anārambhaṃ saparikkamanaṃ, anāpatti.

Bhikkhu samādisati— “kuṭiṃ me karothā”ti. Tassa kuṭiṃ karonti adesi­ta­vatthu­kaṃ sārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti saṃghādisesena dvinnaṃ dukkaṭānaṃ … pe … sārambhaṃ saparikkamanaṃ, āpatti saṃghādisesena dukkaṭassa … pe … anārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti saṃghādisesena dukkaṭassa … pe … anārambhaṃ saparikkamanaṃ, āpatti saṃ­ghā­di­sesassa.

Bhikkhu samādisati— “kuṭiṃ me karothā”ti. Tassa kuṭiṃ karonti desita­vatthu­kaṃ sārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti dvinnaṃ dukkaṭānaṃ … pe … sārambhaṃ saparikkamanaṃ, āpatti dukkaṭassa … pe … anārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti dukkaṭassa … pe … anārambhaṃ saparikkamanaṃ, anāpatti.


Bhikkhu samādisati— “kuṭiṃ me karothā”ti. Tassa kuṭiṃ karonti pamā­ṇātik­kantaṃ sārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti saṃghādisesena dvinnaṃ dukkaṭānaṃ … pe … sārambhaṃ saparikkamanaṃ, āpatti saṃghādisesena dukkaṭassa … pe … anārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti saṃghādisesena dukkaṭassa … pe … anārambhaṃ saparikkamanaṃ, āpatti saṃ­ghā­di­sesassa.

Bhikkhu samādisati— “kuṭiṃ me karothā”ti. Tassa kuṭiṃ karonti pamāṇikaṃ sārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti dvinnaṃ dukkaṭānaṃ … pe … sārambhaṃ saparikkamanaṃ, āpatti dukkaṭassa … pe … anārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti dukkaṭassa … pe … anārambhaṃ saparikkamanaṃ, anāpatti.


Bhikkhu samādisati— “kuṭiṃ me karothā”ti. Tassa kuṭiṃ karonti adesi­ta­vatthu­kaṃ pamā­ṇātik­kantaṃ sārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti dvinnaṃ saṃghādisesena dvinnaṃ dukkaṭānaṃ … pe … sārambhaṃ saparikkamanaṃ, āpatti dvinnaṃ saṃghādisesena dukkaṭassa … pe … anārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti dvinnaṃ saṃghādisesena dukkaṭassa … pe … anārambhaṃ saparikkamanaṃ, āpatti dvinnaṃ saṃ­ghādi­sesānaṃ.

Bhikkhu samādisati— “kuṭiṃ me karothā”ti. Tassa kuṭiṃ karonti desita­vatthu­kaṃ pamāṇikaṃ sārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti dvinnaṃ dukkaṭānaṃ … pe … sārambhaṃ saparikkamanaṃ, āpatti dukkaṭassa … pe … anārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti dukkaṭassa … pe … anārambhaṃ saparikkamanaṃ, anāpatti.

Bhikkhu samādisitvā pakkamati— “kuṭiṃ me karothā”ti. Na ca samādisati— “desitavatthukā ca hotu anārambhā ca saparikkamanā cā”ti. Tassa kuṭiṃ karonti adesi­ta­vatthu­kaṃ sārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti saṃghādisesena dvinnaṃ dukkaṭānaṃ … pe … sārambhaṃ saparikkamanaṃ, āpatti saṃghādisesena dukkaṭassa … pe … anārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti saṃghādisesena dukkaṭassa … pe … anārambhaṃ saparikkamanaṃ, āpatti saṃ­ghā­di­sesassa.

Bhikkhu samādisitvā pakkamati— “kuṭiṃ me karothā”ti. Na ca samādisati— “desitavatthukā ca hotu anārambhā ca saparikkamanā cā”ti. Tassa kuṭiṃ karonti desita­vatthu­kaṃ sārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti dvinnaṃ dukkaṭānaṃ … pe … sārambhaṃ saparikkamanaṃ, āpatti dukkaṭassa … pe … anārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti dukkaṭassa … pe … anārambhaṃ saparikkamanaṃ, anāpatti.


Bhikkhu samādisitvā pakkamati— “kuṭiṃ me karothā”ti. Na ca samādisati— “pamāṇikā ca hotu anārambhā ca saparikkamanā cā”ti. Tassa kuṭiṃ karonti pamā­ṇātik­kantaṃ sārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti saṃghādisesena dvinnaṃ dukkaṭānaṃ … pe … sārambhaṃ saparikkamanaṃ, āpatti saṃghādisesena dukkaṭassa … pe … anārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti saṃghādisesena dukkaṭassa … pe … anārambhaṃ saparikkamanaṃ, āpatti saṃ­ghā­di­sesassa.

Bhikkhu samādisitvā pakkamati— “kuṭiṃ me karothā”ti. Na ca samādisati— “pamāṇikā ca hotu anārambhā ca saparikkamanā cā”ti. Tassa kuṭiṃ karonti pamāṇikaṃ sārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti dvinnaṃ dukkaṭānaṃ … pe … sārambhaṃ saparikkamanaṃ, āpatti dukkaṭassa … pe … anārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti dukkaṭassa … pe … anārambhaṃ saparikkamanaṃ, anāpatti.


Bhikkhu samādisitvā pakkamati— “kuṭiṃ me karothā”ti. Na ca samādisati— “desitavatthukā ca hotu pamāṇikā ca anārambhā ca saparikkamanā cā”ti. Tassa kuṭiṃ karonti adesi­ta­vatthu­kaṃ pamā­ṇātik­kantaṃ sārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti dvinnaṃ saṃghādisesena dvinnaṃ dukkaṭānaṃ … pe … sārambhaṃ saparikkamanaṃ, āpatti dvinnaṃ saṃghādisesena dukkaṭassa … pe … anārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti dvinnaṃ saṃghādisesena dukkaṭassa … pe … anārambhaṃ saparikkamanaṃ, āpatti dvinnaṃ saṃ­ghādi­sesānaṃ.

Bhikkhu samādisitvā pakkamati— “kuṭiṃ me karothā”ti. Na ca samādisati— “desitavatthukā ca hotu pamāṇikā ca anārambhā ca saparikkamanā cā”ti. Tassa kuṭiṃ karonti desita­vatthu­kaṃ pamāṇikaṃ sārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti dvinnaṃ dukkaṭānaṃ … pe … sārambhaṃ saparikkamanaṃ, āpatti dukkaṭassa … pe … anārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti dukkaṭassa … pe … anārambhaṃ saparikkamanaṃ, anāpatti.

Bhikkhu samādisitvā pakkamati— “kuṭiṃ me karothā”ti. Samādisati ca— “desitavatthukā ca hotu anārambhā ca saparikkamanā cā”ti. Tassa kuṭiṃ karonti adesi­ta­vatthu­kaṃ sārambhaṃ aparikkamanaṃ. So suṇāti—“kuṭi kira me kayirati adesi­ta­vatthukā sārambhā aparikkamanā”ti. Tena bhikkhunā sāmaṃ vā gantabbaṃ dūto vā pāhetabbo— “desitavatthukā ca hotu anārambhā ca saparikkamanā cā”ti. No ce sāmaṃ vā gaccheyya dūtaṃ vā pahiṇeyya, āpatti dukkaṭassa.

Bhikkhu samādisitvā pakkamati— “kuṭiṃ me karothā”ti. Samādisati ca— “desitavatthukā ca hotu anārambhā ca saparikkamanā cā”ti. Tassa kuṭiṃ karonti adesi­ta­vatthu­kaṃ sārambhaṃ saparikkamanaṃ. So suṇāti—“kuṭi kira me kayirati adesi­ta­vatthukā sārambhā saparikkamanā”ti. Tena bhikkhunā sāmaṃ vā gantabbaṃ dūto vā pāhetabbo— “desitavatthukā ca hotu anārambhā cā”ti. No ce sāmaṃ vā gaccheyya dūtaṃ vā pahiṇeyya, āpatti dukkaṭassa.

Bhikkhu samādisitvā pakkamati— “kuṭiṃ me karothā”ti. Samādisati ca— “desitavatthukā ca hotu anārambhā ca saparikkamanā cā”ti. Tassa kuṭiṃ karonti adesi­ta­vatthu­kaṃ anārambhaṃ aparikkamanaṃ. So suṇāti—“kuṭi kira me kayirati adesi­ta­vatthukā anārambhā aparikkamanā”ti. Tena bhikkhunā sāmaṃ vā gantabbaṃ dūto vā pāhetabbo— “desitavatthukā ca hotu saparikkamanā cā”ti. No ce sāmaṃ vā gaccheyya dūtaṃ vā pahiṇeyya, āpatti dukkaṭassa.

Bhikkhu samādisitvā pakkamati— “kuṭiṃ me karothā”ti. Samādisati ca— “desitavatthukā ca hotu anārambhā ca saparikkamanā cā”ti. Tassa kuṭiṃ karonti adesi­ta­vatthu­kaṃ anārambhaṃ saparikkamanaṃ. So suṇāti—“kuṭi kira me kayirati adesi­ta­vatthukā anārambhā saparikkamanā”ti. Tena bhikkhunā sāmaṃ vā gantabbaṃ dūto vā pāhetabbo— “desitavatthukā hotū”ti. No ce sāmaṃ vā gaccheyya dūtaṃ vā pahiṇeyya, āpatti dukkaṭassa.


Bhikkhu samādisitvā pakkamati— “kuṭiṃ me karothā”ti. Samādisati ca— “desitavatthukā ca hotu anārambhā ca saparikkamanā cā”ti. Tassa kuṭiṃ karonti desita­vatthu­kaṃ sārambhaṃ aparikkamanaṃ. So suṇāti—“kuṭi kira me kayirati desitavatthukā sārambhā aparikkamanā”ti. Tena bhikkhunā sāmaṃ vā gantabbaṃ dūto vā pāhetabbo— “anārambhā ca hotu saparikkamanā cā”ti. No ce sāmaṃ vā gaccheyya dūtaṃ vā pahiṇeyya, āpatti dukkaṭassa.

Bhikkhu samādisitvā pakkamati— “kuṭiṃ me karothā”ti. Samādisati ca— “desitavatthukā ca hotu anārambhā ca saparikkamanā cā”ti. Tassa kuṭiṃ karonti desita­vatthu­kaṃ sārambhaṃ saparikkamanaṃ. So suṇāti—“kuṭi kira me kayirati desitavatthukā sārambhā saparikkamanā”ti. Tena bhikkhunā sāmaṃ vā gantabbaṃ dūto vā pāhetabbo— “anārambhā hotū”ti. No ce sāmaṃ vā gaccheyya dūtaṃ vā pahiṇeyya, āpatti dukkaṭassa.

Bhikkhu samādisitvā pakkamati— “kuṭiṃ me karothā”ti. Samādisati ca— “desitavatthukā ca hotu anārambhā ca saparikkamanā cā”ti. Tassa kuṭiṃ karonti desita­vatthu­kaṃ anārambhaṃ aparikkamanaṃ. So suṇāti—“kuṭi kira me kayirati desitavatthukā anārambhā aparikkamanā”ti. Tena bhikkhunā sāmaṃ vā gantabbaṃ dūto vā pāhetabbo— “saparikkamanā hotū”ti. No ce sāmaṃ vā gaccheyya dūtaṃ vā pahiṇeyya, āpatti dukkaṭassa.

Bhikkhu samādisitvā pakkamati— “kuṭiṃ me karothā”ti. Samādisati ca— “desitavatthukā ca hotu anārambhā ca saparikkamanā cā”ti. Tassa kuṭiṃ karonti desita­vatthu­kaṃ anārambhaṃ saparikkamanaṃ, anāpatti.


Bhikkhu samādisitvā pakkamati— “kuṭiṃ me karothā”ti. Samādisati ca— “pamāṇikā ca hotu anārambhā ca saparikkamanā cā”ti. Tassa kuṭiṃ karonti pamā­ṇātik­kantaṃ sārambhaṃ aparikkamanaṃ. So suṇāti—“kuṭi kira me kayirati pamāṇātikkantā sārambhā aparikkamanā”ti. Tena bhikkhunā sāmaṃ vā gantabbaṃ dūto vā pāhetabbo— “pamāṇikā ca hotu anārambhā ca saparikkamanā cā”ti … pe … “pamāṇikā ca hotu anārambhā cā”ti … pe … “pamāṇikā ca hotu saparikkamanā cā”ti … pe … “pamāṇikā hotū”ti. No ce sāmaṃ vā gaccheyya dūtaṃ vā pahiṇeyya, āpatti dukkaṭassa.

Bhikkhu samādisitvā pakkamati— “kuṭiṃ me karothā”ti. Samādisati ca— “pamāṇikā ca hotu anārambhā ca saparikkamanā cā”ti. Tassa kuṭiṃ karonti pamāṇikaṃ sārambhaṃ aparikkamanaṃ. So suṇāti—“kuṭi kira me kayirati pamāṇikā sārambhā aparikkamanā”ti. Tena bhikkhunā sāmaṃ vā gantabbaṃ dūto vā pāhetabbo— “anārambhā ca hotu saparikkamanā cā”ti … pe … “anārambhā hotū”ti … pe … “saparikkamanā hotū”ti … pe … anāpatti.


Bhikkhu samādisitvā pakkamati— “kuṭiṃ me karothā”ti. Samādisati ca— “desitavatthukā ca hotu pamāṇikā ca anārambhā ca saparikkamanā cā”ti. Tassa kuṭiṃ karonti adesi­ta­vatthu­kaṃ pamā­ṇātik­kantaṃ sārambhaṃ aparikkamanaṃ. So suṇāti—“kuṭi kira me kayirati adesi­ta­vatthukā pamāṇātikkantā sārambhā aparikkamanā”ti. Tena bhikkhunā sāmaṃ vā gantabbaṃ dūto vā pāhetabbo— “desitavatthukā ca hotu pamāṇikā ca anārambhā ca saparikkamanā cā”ti … pe … “desitavatthukā ca hotu pamāṇikā ca anārambhā cā”ti … pe … “desitavatthukā ca hotu pamāṇikā ca saparikkamanā cā”ti … pe … “desitavatthukā ca hotu pamāṇikā cā”ti. No ce sāmaṃ vā gaccheyya dūtaṃ vā pahiṇeyya, āpatti dukkaṭassa.

Bhikkhu samādisitvā pakkamati— “kuṭiṃ me karothā”ti. Samādisati ca— “desitavatthukā ca hotu pamāṇikā ca anārambhā ca saparikkamanā cā”ti. Tassa kuṭiṃ karonti desita­vatthu­kaṃ pamāṇikaṃ sārambhaṃ aparikkamanaṃ. So suṇāti—“kuṭi kira me kayirati desitavatthukā pamāṇikā sārambhā aparikkamanā”ti. Tena bhikkhunā sāmaṃ vā gantabbaṃ dūto vā pāhetabbo— “anārambhā ca hotu saparikkamanā cā”ti … pe … “anārambhā hotū”ti … pe … “saparikkamanā hotū”ti … pe … anāpatti.

Bhikkhu samādisitvā pakkamati— “kuṭiṃ me karothā”ti. Samādisati ca— “desitavatthukā ca hotu anārambhā ca saparikkamanā cā”ti. Tassa kuṭiṃ karonti adesi­ta­vatthu­kaṃ sārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti kārukānaṃ tiṇṇaṃ dukkaṭānaṃ … pe … sārambhaṃ saparikkamanaṃ, āpatti kārukānaṃ dvinnaṃ dukkaṭānaṃ … pe … anārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti kārukānaṃ dvinnaṃ dukkaṭānaṃ … pe … anārambhaṃ saparikkamanaṃ, āpatti kārukānaṃ dukkaṭassa.

Bhikkhu samādisitvā pakkamati— “kuṭiṃ me karothā”ti. Samādisati ca— “desitavatthukā ca hotu anārambhā ca saparikkamanā cā”ti. Tassa kuṭiṃ karonti desita­vatthu­kaṃ sārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti kārukānaṃ dvinnaṃ dukkaṭānaṃ … pe … sārambhaṃ saparikkamanaṃ, āpatti kārukānaṃ dukkaṭassa … pe … anārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti kārukānaṃ dukkaṭassa … pe … anārambhaṃ saparikkamanaṃ, anāpatti.


Bhikkhu samādisitvā pakkamati— “kuṭiṃ me karothā”ti. Samādisati ca— “pamāṇikā ca hotu anārambhā ca saparikkamanā cā”ti. Tassa kuṭiṃ karonti pamā­ṇātik­kantaṃ sārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti kārukānaṃ tiṇṇaṃ dukkaṭānaṃ … pe … sārambhaṃ saparikkamanaṃ, āpatti kārukānaṃ dvinnaṃ dukkaṭānaṃ … pe … anārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti kārukānaṃ dvinnaṃ dukkaṭānaṃ … pe … anārambhaṃ saparikkamanaṃ, āpatti kārukānaṃ dukkaṭassa.

Bhikkhu samādisitvā pakkamati— “kuṭiṃ me karothā”ti. Samādisati ca— “pamāṇikā ca hotu anārambhā ca saparikkamanā cā”ti. Tassa kuṭiṃ karonti pamāṇikaṃ sārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti kārukānaṃ dvinnaṃ dukkaṭānaṃ … pe … sārambhaṃ saparikkamanaṃ, āpatti kārukānaṃ dukkaṭassa … pe … anārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti kārukānaṃ dukkaṭassa … pe … anārambhaṃ saparikkamanaṃ, anāpatti.


Bhikkhu samādisitvā pakkamati— “kuṭiṃ me karothā”ti. Samādisati ca— “desitavatthukā ca hotu pamāṇikā ca anārambhā ca saparikkamanā cā”ti. Tassa kuṭiṃ karonti adesi­ta­vatthu­kaṃ pamā­ṇātik­kantaṃ sārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti kārukānaṃ catunnaṃ dukkaṭānaṃ … pe … sārambhaṃ saparikkamanaṃ, āpatti kārukānaṃ tiṇṇaṃ dukkaṭānaṃ … pe … anārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti kārukānaṃ tiṇṇaṃ dukkaṭānaṃ … pe … anārambhaṃ saparikkamanaṃ, āpatti kārukānaṃ dvinnaṃ dukkaṭānaṃ.

Bhikkhu samādisitvā pakkamati— “kuṭiṃ me karothā”ti. Samādisati ca— “desitavatthukā ca hotu pamāṇikā ca anārambhā ca saparikkamanā cā”ti. Tassa kuṭiṃ karonti desita­vatthu­kaṃ pamāṇikaṃ sārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti kārukānaṃ dvinnaṃ dukkaṭānaṃ … pe … sārambhaṃ saparikkamanaṃ, āpatti kārukānaṃ dukkaṭassa … pe … anārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti kārukānaṃ dukkaṭassa … pe … anārambhaṃ saparikkamanaṃ, anāpatti.

Bhikkhu samādisitvā pakkamati— “kuṭiṃ me karothā”ti. Tassa kuṭiṃ karonti adesi­ta­vatthu­kaṃ sārambhaṃ aparikkamanaṃ. So ce vippakate āgacchati, tena bhikkhunā sā kuṭi aññassa vā dātabbā bhinditvā vā puna kātabbā. No ce aññassa vā dadeyya bhinditvā vā puna kāreyya, āpatti saṃghādisesena dvinnaṃ dukkaṭānaṃ.

Bhikkhu samādisitvā pakkamati— “kuṭiṃ me karothā”ti. Tassa kuṭiṃ karonti adesi­ta­vatthu­kaṃ sārambhaṃ saparikkamanaṃ. So ce vippakate āgacchati, tena bhikkhunā sā kuṭi aññassa vā dātabbā bhinditvā vā puna kātabbā. No ce aññassa vā dadeyya bhinditvā vā puna kāreyya, āpatti saṃghādisesena dukkaṭassa … pe … anārambhaṃ aparikkamanaṃ … pe … āpatti saṃghādisesena dukkaṭassa … pe … anārambhaṃ saparikkamanaṃ … pe … āpatti saṃ­ghā­di­sesassa.

Bhikkhu samādisitvā pakkamati— “kuṭiṃ me karothā”ti. Tassa kuṭiṃ karonti desita­vatthu­kaṃ sārambhaṃ aparikkamanaṃ. So ce vippakate āgacchati, tena bhikkhunā sā kuṭi aññassa vā dātabbā bhinditvā vā puna kātabbā. No ce aññassa vā dadeyya bhinditvā vā puna kāreyya, āpatti dvinnaṃ dukkaṭānaṃ … pe … sārambhaṃ saparikkamanaṃ, āpatti dukkaṭassa … pe … anārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti dukkaṭassa … pe … anārambhaṃ saparikkamanaṃ, anāpatti.


Bhikkhu samādisitvā pakkamati— “kuṭiṃ me karothā”ti. Tassa kuṭiṃ karonti pamā­ṇātik­kantaṃ sārambhaṃ aparikkamanaṃ. So ce vippakate āgacchati, tena bhikkhunā sā kuṭi aññassa vā dātabbā bhinditvā vā puna kātabbā. No ce aññassa vā dadeyya bhinditvā vā puna kāreyya, āpatti saṃghādisesena dvinnaṃ dukkaṭānaṃ … pe … sārambhaṃ saparikkamanaṃ, āpatti saṃghādisesena dukkaṭassa … pe … anārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti saṃghādisesena dukkaṭassa … pe … anārambhaṃ saparikkamanaṃ, āpatti saṃ­ghā­di­sesassa.

Bhikkhu samādisitvā pakkamati— “kuṭiṃ me karothā”ti. Tassa kuṭiṃ karonti pamāṇikaṃ sārambhaṃ aparikkamanaṃ. So ce vippakate āgacchati, tena bhikkhunā sā kuṭi aññassa vā dātabbā bhinditvā vā puna kātabbā. No ce aññassa vā dadeyya bhinditvā vā puna kāreyya, āpatti dvinnaṃ dukkaṭānaṃ … pe … sārambhaṃ saparikkamanaṃ, āpatti dukkaṭassa … pe … anārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti dukkaṭassa … pe … anārambhaṃ saparikkamanaṃ, anāpatti.


Bhikkhu samādisitvā pakkamati— “kuṭiṃ me karothā”ti. Tassa kuṭiṃ karonti adesi­ta­vatthu­kaṃ pamā­ṇātik­kantaṃ sārambhaṃ aparikkamanaṃ. So ce vippakate āgacchati, tena bhikkhunā sā kuṭi aññassa vā dātabbā bhinditvā vā puna kātabbā. No ce aññassa vā dadeyya bhinditvā vā puna kāreyya, āpatti dvinnaṃ saṃghādisesena dvinnaṃ dukkaṭānaṃ … pe … sārambhaṃ saparikkamanaṃ, āpatti dvinnaṃ saṃghādisesena dukkaṭassa … pe … anārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti dvinnaṃ saṃghādisesena dukkaṭassa … pe … anārambhaṃ saparikkamanaṃ, āpatti dvinnaṃ saṃ­ghādi­sesānaṃ.

Bhikkhu samādisitvā pakkamati— “kuṭiṃ me karothā”ti. Tassa kuṭiṃ karonti desita­vatthu­kaṃ pamāṇikaṃ sārambhaṃ aparikkamanaṃ. So ce vippakate āgacchati, tena bhikkhunā sā kuṭi aññassa vā dātabbā bhinditvā vā puna kātabbā. No ce aññassa vā dadeyya bhinditvā vā puna kāreyya, āpatti dvinnaṃ dukkaṭānaṃ … pe … sārambhaṃ saparikkamanaṃ, āpatti dukkaṭassa … pe … anārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti dukkaṭassa.

Bhikkhu samādisitvā pakkamati— “kuṭiṃ me karothā”ti. Tassa kuṭiṃ karonti desita­vatthu­kaṃ pamāṇikaṃ anārambhaṃ saparikkamanaṃ, anāpatti.

Attanā vippakataṃ attanā pariyosāpeti, āpatti saṃ­ghā­di­sesassa.

VAR: pariyosāpeti → pariyosāvāpeti (mr)

Attanā vippakataṃ parehi pariyosāpeti, āpatti saṃ­ghā­di­sesassa.

Parehi vippakataṃ attanā pariyosāpeti, āpatti saṃ­ghā­di­sesassa.

VAR: pariyosāpeti → pariyosāvāpeti (mr)

Parehi vippakataṃ parehi pariyosāpeti, āpatti saṃ­ghā­di­sesassa.

Anāpatti— leṇe guhāya tiṇakuṭikāya aññassatthāya vāsāgāraṃ ṭhapetvā sabbattha, anāpatti ummattakassa ādi­kammi­kas­sāti.


Kuṭikā­ra­sikkhā­padaṃ niṭṭhitaṃ chaṭṭhaṃ.

Így készült:

Fordítota: Tipiṭaka

Forrás: SuttaCentral

Szerzői jogok:

Felhasználás feltételei: