Saṃyutta Nikāya 17
4. Catutthavagga
VAR: 38–43. Pitusuttādichakka → pajāpati (pts1-2)
38–43. Pitusuttādichakka
Sāvatthiyaṃ viharati. “Dāruṇo, bhikkhave, lābhasakkārasiloko kaṭuko pharuso antarāyiko anuttarassa yogakkhemassa adhigamāya. Idhāhaṃ, bhikkhave, ekaccaṃ puggalaṃ evaṃ cetasā ceto paricca pajānāmi: ‘na cāyamāyasmā pitupi hetu … pe … (vitthāretabbaṃ) … bhātupi hetu … bhaginiyāpi hetu … puttassapi hetu … dhītuyāpi hetu … pajāpatiyāpi hetu sampajānamusā bhāseyyā’ti. Tamenaṃ passāmi aparena samayena lābhasakkārasilokena abhibhūtaṃ pariyādiṇṇacittaṃ sampajānamusā bhāsantaṃ. Evaṃ dāruṇo kho, bhikkhave, lābhasakkārasiloko kaṭuko pharuso antarāyiko anuttarassa yogakkhemassa adhigamāya. Tasmātiha, bhikkhave, evaṃ sikkhitabbaṃ: ‘uppannaṃ lābhasakkārasilokaṃ pajahissāma, na ca no uppanno lābhasakkārasiloko cittaṃ pariyādāya ṭhassatī’ti. Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti.
Terasamaṃ.
Catuttho vaggo.
Bhindi mūlaṃ duve dhammā,
pakkantaṃ ratha mātari;
Pitā bhātā ca bhaginī,
putto dhītā pajāpatīti.
Lābhasakkārasaṃyuttaṃ samattaṃ.