Saṃyutta Nikāya 22
5. Attadīpavagga
VAR: 46. Dutiyaaniccasutta → dutiyaaniccatāsuttaṃ (bj) | aniccatā 2 (pts1)
46. Dutiyaaniccasutta
Sāvatthinidānaṃ. “Rūpaṃ, bhikkhave, aniccaṃ. Yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ; yaṃ dukkhaṃ tadanattā; yadanattā taṃ ‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Vedanā aniccā … saññā aniccā … saṅkhārā aniccā … viññāṇaṃ aniccaṃ. Yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ; yaṃ dukkhaṃ tadanattā; yadanattā taṃ ‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.
Evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya passato pubbantānudiṭṭhiyo na honti. Pubbantānudiṭṭhīnaṃ asati, aparantānudiṭṭhiyo na honti.
VAR: thāmaso → thāmasā (bj, s1-3, km)
Aparantānudiṭṭhīnaṃ asati, thāmaso parāmāso na hoti.
VAR: Thāmase → thāmasā (bj, s1-3, km) | thāmaso (mr)
Thāmase parāmāse asati rūpasmiṃ … vedanāya … saññāya … saṅkhāresu … viññāṇasmiṃ cittaṃ virajjati vimuccati anupādāya āsavehi. Vimuttattā ṭhitaṃ. Ṭhitattā santusitaṃ. Santusitattā na paritassati. Aparitassaṃ paccattaññeva parinibbāyati. ‘Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā’ti pajānātī”ti.
Catutthaṃ.