ativattar
Ativattar1
one who insults or offends Ja.v.266 (isīnaṃ ativattāro dharusavācāhi atikkamitvā vattāro C.).
Sk. *ativaktṛ, n. ag. to ati-vacati; cp. ativākya
Ativattar2
one who overcomes or is to be overcome Snp.785 (svātivattā = durativattā duttarā duppatarā Mnd.76).
Sk. *ativartṛ, n. ag. to ati-vattati