manāti

to crush, destroy; only in Commentator’s fanciful etymological analysis of veramaṇī at Dhs-a.218 (veraṃ manāti (sic.) vināsetī ti v. and Kp-a.24 (veraṃ maṇātī ti v., veraṃ pajahati vinodeti etc.).

cp. Sk. mṛṇāti, mṛ2