vāruṇī

  1. spirituous liquor AN.iii.213; Ja.i.251 (˚vāṇija spirit merchant), Ja.i.268; Ja.vi.502.
  2. an intoxicated woman; term for a female fortune-teller Ja.vi.500 (Vāruṇī ’va pavedhati; C. devatā-bhūta-paviṭṭhā yakkha-dāsī viya gahitā, i.e. possessed), Ja.vi.587 (vāruṇī ‘va pavedhentī; C. yakkh’ āviṭṭhā ikkhaṇikā viya).

cp. Sk. vāruṇī, with only ref. in BR.: Harivaṃśa 8432