esika

Esikā1 (f.) a pillar, post AN.iv.106, AN.iv.109. Freq. in cpd. -ṭṭhāyin as stable as a pillar DN.i.14; SN.iii.202, SN.iii.211, SN.iii.217; DN-a.i.105.

a by-form of isīkā

Esikā2

desire, see abbūḷha.