karaṇḍa

  1. a basket or box of wicker-work Mhvs.31, Mhvs.98; Dāvs v.60; Dhp-a.iii.18.
  2. the cast skin, slough of a serpent DN.i.77 (= DN-a.i.222 ahi-kañcuka) cp. Dial. i.88.

cp. Sk. karaṇḍa, ˚ka, ˚ikā. The Dhātumañjūsā explains k. by “bhājanatthe”